Leonardo da Vinči

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par gleznotāju, izgudrotāju. Par citām jēdziena Leonardo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Leonardo da Vinči
Leonardo self.jpg
Leonardo da Vinči pašportrets
Pilnais vārds Leonardo di ser Pjēro da Vinči
Dzimis 1452. gada 15. aprīlī
Vinči, Florence (mūsdienās Itālija)
Miris 1519. gada 2. maijā (67 gadu vecumā)
Amboise, Endrasa pie Luāras (mūsdienās Francija)
Tautība toskānietis, itālis
Nozares daudzas un atšķirīgas mākslas un zinātnes nozarē
Mākslas virziens Renesanses māksla
Slavenākie darbi "Mona Liza", "Svētais vakarēdiens", "Vitrūvija Cilvēks"

Leonardo da Vinči (itāļu: Leonardo da Vinci; dzimis 1452. gada 15. aprīlī, miris 1519. gada 2. maijā) bija Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās. Leonardo da Vinči kā personība visspilgtāk ilustrē renesanses laika cilvēku[1]. Viņš bija izcils arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis[2].

Leonardo ir slavens ar savām reālistiskajām gleznām, īpaši izceļama "Mona Liza", "Svētais vakarēdiens", "Jānis Kristītājs" un no zīmējumiem — "Vitrūvija Cilvēks". Viņam bija daudz savam laikam pāragru ideju izgudrojumu jomā. Viņa piezīmēs atrodamas neskaitāmas skices un zīmējumi, kuros var atpazīt helikoptera, tanka un zemūdenes apveidus, saules enerģijas izmantošanas idejas, kalkulatora funkcionālos risinājumus un daudz ko citu. Taču tikai dažus no saviem izgudrojumiem Leonardo izdevās ieraudzīt savas dzīves laikā praktiskā lietojumā, lielākā daļa no tiem netika īstenoti. No viņa darbu oriģināliem ir saglabājušās tikai dažas gleznas, dienasgrāmatas ar zīmējumiem, diagrammām un piezīmēm. Tomēr da Vinči devums cilvēcei anatomijā, astronomijā, optikā, hidrodinamikā, kā arī kultūras vērtību jomā ir viens no izcilākajiem vēsturē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo bērnība (1452-1466)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo dzimis 1452. gada 15. aprīlī Ankjāno ciemā, dažas jūdzes no Vinči pilsētiņas, kas savukārt atrodas netālu no Florences, Toskānā. Viņš bija ietekmīga Florences notāra Pjēro Fruzīno di Antonio da Vinči un zemnieces Katerīnas dēls. Ir uzskats, ka māte Katerīna ir bijusi verdzene no Tuvajiem Austrumiem[3]. Renesanses laikā cilvēkiem nebija uzvārdi kā tas ir mūsdienās — da Vinči nozīmē no apdzīvotas vietas Vinči. Pilnais Leonardo vārds bija "Leonardo di ser Piero da Vinci", kas nozīmē "Leonardo Pjēro dēls no Vinči"[4].

Pirmos piecus gadus Leonardo pavadīja Ankjāno ciemā, pēc tam viņa tēvs kopā ar Leonardo pārcēlās uz Vinči ciemu, kur dzīvoja kopā ar vecotēvu un tēvoci Frančesko. Tur Leonardo tēvs apprecējās ar sešpadsmit gadus veco Albēru, kura ļoti mīlēja zēnu, bet viņa agri nomira[5]. Skolā Leonardo sāka iet 5 gadu vecumā. 1460. gadu vidū ģimene pārcēlās uz Florenci, kur Leonardo saņēma labāko izglītību, kādu Florence, viens no lielākajiem zinātnes un mākslas centriem Itālijā, varēja piedāvāt.

Viņš bija nepārspējams sarunās un iemīļots sabiedrībā, Leonardo bija talantīgs mūziķis un labi spēlēja liru.

Verokjo darbnīca (1466-1476)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

The Baptism of Christ — apakšējā kreisā stūra eņģelis un ainava ir Leonardo pirmais publiskais darbs

Leonardo zīmējumu skices jau 14 gados bija tik labas, ka tēvs tās parādīja Andrea del Verokjo (Andrea del Verrocchio), viņš Leonardo uzreiz pieņēma par mācekli. Ap 1466. gadu viņš bija vadošā Florences gleznotāja un skulptora Andreas del Verokjo asistents. Viņa darbnīcā Leonardo iemācījās daudzus amatus: rasēšanu, ķīmiju, metalurģiju, metālmākslu, ģipša liešanu un veidošanu, ādas apstrādi, mehāniskās zinātnes, aušanu, kā arī zīmēšanu, altārgleznu gleznošanu un tēlniecību[6].

Leonardo pirmais zināmais zīmējums; Arno ieleja, 1473. gads

1472. gadā Leonardo pieņēma Florences gleznotāju ģildē, bet, lai gan viņa tēvs iekārtoja dēlam savu mākslinieka darbnīcu, līdz 1476. gadam Leonardo joprojām sadarbojās ar Verokjo[5]. 1478. gadā 26 gadu vecumā Leonardo kļuva par patstāvīgu mākslinieku. Viņa pirmais pasūtījums bija uzgleznot altārgleznu Palaco Vekjo kapelai Florences pilsētas namā. To viņš tā arī nekad neiesāka.

  • Pirmā zināmā Leonardo biogrāfija tika publicēta 1550. gadā. To izdarīja Džordžo Vazari (Giorgio Vasari), kurš uzrakstīja "Labāko itāļu arhitektu, gleznotāju un skulptoru dzīves" (Vite de' più eccelenti architettori, pittori e scultori italiani). Lielāko daļu informācijas Vazari ieguva no Leonardo vienaudžiem, jo laikā, kad Leonardo nomira, Vazari bija tikai bērns.
  • Vēl nesen tika uzskatīts, ka vārds "Da Vinči" ir cēlies no Leonardo mātes vārda, tomēr mūsdienās ir pierādīta vārda "Vinči" izcelsme — vietas nosaukums.
  • Leonardo savus darbus parakstīja kā "Leonardo" vai "Io, Leonardo", kas nozīmē "Leonardo" vai "es, Leonardo".

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1482. līdz 1499. gadam, Ludoviko Sforca, Milānas hercogs nodarbināja Leonardo savā namā un atļāva izmantot savu darbnīcu, kā arī apmācīt mācekļus. Starp 1493. un 1495. gadu Leonardo nodokļu izziņās uzrādās apgādājamas sievietes vārds Katerīna, kura 1495. gadā nomira. No bēru izdevumu apraksta ir noprotams, ka Katerīna ir bijusi Leonardo māte[7]. 1500. gadā Leonardo atgriezās Florencē un strādāja pie pāvesta Aleksandra VI dēla Čezares Bordžas kā kara arhitekts un inženieris; ar Čezari viņš apceļoja visu Itāliju. 1506. gadā Leonardo atkal strādāja Milānā.

No 1513. gada līdz 1516. gadam, viņš dzīvoja Romā, kur darbojās arī gleznotāji Rafaēls un Mikelandželo, tomēr ar šiem māksliniekiem viņš tuvāk neiepazinās. Leonardo bija liela ietekme sabiedrībā un viņš varēja iespaidot vietu Mikelandželo meistardarbam Dāvids (Florencē), kaut arī pats autors bija iecerējis Dāvidu novietot citā vietā.

Māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo ieviesa jaunas gleznošanas tehnikas daudzos savos darbos. Piemēram, ļoti drosmīgi kontrasti starp tumšo un gaišo. Vēl viens piemērs ir dūmakainais perspektīvas efekts (sfumato). Leonardo izgudrojumi un jaunievedumi fresku glezniecībā, strādājot pie darba "Svētais vakarēdiens", pieskaitāmi pie neveiksmīgiem jauninājumiem[8], jo freska lobās un restauratoriem ir grūtības to saglabāt. Tomēr freska ir viens no visvairāk reproducētajiem darbiem pasaulē.

Pirmie darbi Florencē (1452—1482)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo bija māceklis māksliniekam Verokjo Florencē, kad viņam bija aptuveni 15 gadu. 1476. gadā Leonardo strādāja ar Verokjo, lai uzgleznotu "Jēzus kristīšanu" bet starpība starp abu mākslinieku darbiem ir acīmredzama Leonardo atšķirīgo gleznošanas paņēmienu dēļ. Džordžo Vazari rakstīja, ka Verokjo, ieraudzījis Leonardo darbu, bijis tik pārsteigts, ka apsolījies vairs nekad neņemt rokās otu.

Leonardo pirmā patstāvīgā glezna bija "Madonna un bērns", kas tika pabeigta 1478. gadā. 1481. gadā viņš iesāka Sv. Hieronīma gleznu, kura netika pabeigta nekad. Leonardo darbību atzinīgi novērtēja Milānas hercogs.

Milāna (1482—1499)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo Milānā nodzīvoja 17 gadus (1482-1499), strādājot pie hercoga Ludoviko. Šajos gados viņš uzgleznoja daudzas gleznas, uzzīmēja daudzus zīmējumus, skices, kā arī izveidoja daudzas skulptūras. Daudzi darbi tika iesākti, bet pabeigtas ir tikai kādas sešas gleznas, ieskaitot "Klinšu jaunavu" (Vergine delle rocce , 1494) un "Svēto vakarēdienu" (1498). 1499. gadā Leonardo uzgleznoja arī gleznu "Svētā Anna un Madonna ar bērnu". Leonardo strādāja pie daudzām savām pierakstu burtnīcām, ieskaitot Trivulcio kodeksu (Codex Trivulzianus).

Viņš bieži plānoja grandiozus darbus ar daudzām skicēm, kas bieži palika nepabeigti. Viens no šiem projektiem bija izveidot 7 metrus augstu monumentālu bronzas zirga statuju. Projekts tā arī netika pabeigts, jo sākās karš ar Franciju. (Hanta Muzejā Limerikā, Īrijā ir neliela izmēra zirga statuja, kas ir veidota pēc Leonardo skicēm. Ir uzskats, ka to ir izveidojis kāds no viņa mācekļiem.)

Leonardo da Vinči statuja Florencē

Ceļošanas periods (Itālija-Francija)(1499—1516)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika posmā starp 1499. un 1516. gadu Leonardo strādāja daudzu cilvēku labā, ceļoja pa Itāliju, līdz pārcēlās uz Franciju 1516. gadā. Viņš ir dzīvojis: Mantujā (1500), Venēcijā (1501), Florencē (1501—06). Ceļoja no Florences uz Milānu un atkal atpakaļ līdz pārcēlās pavisam uz Milānu. Tad dzīvoja Milānā (1506—13), Romā (1514), Florencē (1514), Padujā, Boloņā, atkal Milānā (1515) un Francijā (1516—19).

Clos Lucé, Leonardo da Vinči māja Francijā, kurā viņš arī nomira.
Mona Lisa (1503—1507)

Uzskata, ka Mona Liza (pazīstama arī kā Džokonda (La Gioconda), Luvrā Parīzē) sākta gleznot 1503.gadā un turpināta līdz 1506. Tā varētu būt Lisa de Gerardīni del Džokondo, zīda tirgotāja Frančesko del Džokondo sieva. Tā varētu būt gleznota, lai atzīmētu otrā dēla piedzimšanu un pārcelšanos uz jaunajām mājām. Leonardo to atstāja sev, un nekad nav ceļojis bez tās. Leonardo da Vinči ir atklājis jaunus perspektīvas gleznošanas principus, ieviešot zilo dūmakainuma efektu (sfumato), putna lidojuma skatpunktu un citus īpatnējus efektus. Interesanti ir tas, ka Mona Liza bija viens no trijiem darbiem, ko viņš paņēma uz savu rezidenci Clos Lucé; iespējams, ka tas ir bijis viņa mīļākais darbs. Leonardo 1509. gadā gleznoja Sv. Annu. Starp 1506. un 1512. viņš dzīvoja Milānā un gleznoja dažas gleznas, piemēram, Leda un gulbis (angļu: The Leda and the Swan), kurai ir tikai kopijas, jo orģināldarbs nav saglabājies; un otro versiju "Klinšu jaunavai" (angļu: The Virgin of the Rocks) (1506—1508).

Zinātne un atklājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Renesanses humānisms radīja jaunas sakarības starp mākslu un zinātni, Leonardo zinātniskie darbi ir tikpat iespaidīgi, kā viņa māksla. Viņš ir sarakstījis vairāk nekā 13 tūkstošus lappušu savās piezīmju grāmatās, kur sajaucas māksla, tehnika un zinātne. Šīs piezīmes viņš rakstīja savu Eiropas ceļojumu laikā. Viņš bija kreilis un visu mūžu rakstīja spoguļrakstā. Tas ir izskaidrojams ar to, ka spalvu ir vieglāk vilkt nekā piespiest — un rakstot spoguļrakstā kreiļi var vilkt spalvu no labās uz kreiso pusi tāpat kā labroči velk no kreisās uz labo. Visi da Vinči pieraksti ir spoguļrakstā.

Viņa piegājiens zinātnei bija viens: viņš mēģināja saprast parādības, aprakstot katru vissīkāko detaļu.

Vitrūvija cilvēks, Leonardo cilvēka ķermeņa proporciju zīmējums

Anatomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo sāka studēt cilvēka ķermeņa anatomiju, kad bija vēl tikai Verokjo skolnieks (Andrea del Verrocchio), jo Verokjo uzstāja, ka visiem mācekļiem jāmācās anatomija. Kad Leonardo jau bija slavens mākslinieks, viņam tika dota atļauja pētīt cilvēka ķermeni Santa Maria Nuova slimnīcā Florencē. Vēlāk viņš pētīja cilvēkus arī Milānas Madžores slimnīcā un Romas Svētā gara slimnīcā. 30 gados Leonardo bija izpētījis 30 dažāda vecuma vīriešu un sieviešu ķermeņus. Viņš sagatavoja publicēšanai anatomijas grāmatu un uzzīmēja vairāk nekā 200 zīmējumu, taču viņa grāmata tika publicēta tikai 1680. gadā (161 gadu pēc viņa nāves). Leonardo pētīja arī govju, putnu, mērkaķu un varžu ķermeņus, un to līdzību ar cilvēkiem.

Embrijs Leonardo da Vinči (1510)

Leonardo uzzīmēja daudzus zīmējumus cilvēka skeletam, viņš ļoti labi pārzināja arī cilvēka galvaskausu un smadzenes. Viņš uzzīmēja daudzus plaušu, gremošanas orgānu, dzimumorgānu, urīnvadu un citu orgānu zīmējumus. Leonardo gribēja izprast "grūtniecības noslēpumu", viņš uzzīmēja pleca muskuli un kaulus, viņš bija topogrāfiskās anatomijas meistars.

Leonardo cilvēka anatomijas zināšanas ļāva izveidot pirmo robotu cilvēces vēsturē. Modelis, kuru sauc par Leonardo robotu, tika izveidots ap 1495. gadu, bet no jauna tika atklāts tikai 1950. gados. Viņš precīzi aprakstīja, kā darbojas asinsrite. Leonardo sirds diagramma iespaido ārstus pat mūsdienās, 2005. gadā tika atklāts jauns veids, kā ārstēt bojātos sirds audus[9].

Izgudrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidošanas fenomena fascinēts, Leonardo sīki izpētīja putnu lidošanu un izplānoja lidojamās mašīnas, ieskaitot helikopteru, kuru darbinātu četri cilvēki, un vieglu planieri.

Tanka iekšpuse
Bruņots tanks projektējis Leonardo

1502. gadā Leonardo da Vinči uzprojektēja 240 m garu tiltu Konstantinopoles civilajai aizsardzībai. Osmaņu sultāns Bajazets II šo projektu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas nav iespējams. Leonardo tilts atkal tika izvērtēts 2001. gadā. Norvēģijā uzbūvēja gan īsāku tiltu, bet lietojot Leonardo skices. 2006. gada maijā Turcijas valdība izlēma uzbūvēt Leonardo tiltu.

Arī dienasgrāmatās ir daudzu mašīnu projekti militārām vajadzībām — automātiskā pistole, bruņots tanks kuru darbinātu cilvēki un zirgi, izpletni, zemūdeni, pirmo mehānisko kalkulatoru un pirmo programmējamo robotu, kurš tika kļūdaini uztverts kā mašīna. Dzīvojot Vatikānā, viņš plānoja saules enerģijas izmantošanu — ierīci, kas silda ūdeni izmantojot spoguļus. Kaut arī lielākā daļa projektu tā arī netika īstenoti viņa dzīves laikā, daudzus no tiem mūsdienās ir palīdzējusi realizēt kompānija IBM, un tie ir izstādīti Leonardo da Vinči muzejā[10].

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo visu mūžu glabāja dienasgrāmatas, kurās viņš katru dienu rakstīja par savām idejām, skicēm, plāniem, izgudrojumiem, mehānikas elementiem, gleznu idejām, anatomiju. Tiem, kuri uzskata, ka Leonardo gribēja savas zināšanas padarīt pieejamas visiem, kā noslēpums paliek tas, kāpēc tās netika publicētas vai izplatītas. Daži uzskata, ka tas bijis kā noslēpums, lai cilvēci pasargātu no izgudrojumu izmantošanas (piemēram, tanks). 2005. gada janvārī atklāja slepeno Leonardo laboratoriju, kurā viņš pārbaudīja savus pētījumus lidošanā un citās jomās. Tā atradās klosterī, slepenās istabās pašā Florences sirdī.

(Viņa dienasgrāmata bija plaukstas lielumā, un skices bija apbrīnojami precīzas un akurātas, kaut arī veiktas ar zīmuli. Leonardo bija kreilis, un visu pierakstīja spoguļrakstā, lai neviens nevarētu atklāt viņa ierīces un domu gājienu, lai neviens nevarētu "nošpikot".)

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo savu privāto dzīvi turēja noslēpumā. Viņa seksuālā dzīve arī tagad ir tikai spekulāciju objekts. 1476. gadā, dzīvojot ar Verokjio, viņš tika apsūdzēts sodomijā ar 17 gadus vecu modeli, jaunatne jau zināja par viņa seksuālajām attiecībām ar vīriešiem. Pēc divu mēnešu izmeklēšanas viņš tika attaisnots, jo neviens liecinieks nepieteicās, ņemot vērā, ka viņa tēvs bija ļoti ietekmīgs. Leonardo mīlestība pret zēniem bija diskusiju temats arī 16. gs.

1506. gadā, Leonardo satika Frančesko Melci, 15 gadīgu Lombardi dzimtas aristokrātu. Melci savās vēstulēs apraksta Leonardo jūtas pret viņu sviscerato et ardentissimo amore ("dziļi jutekliska un karsta mīlestība"). Melci kļuva par Leonardo skolnieku un dzīves partneri. Šādas attiecības tā laika Florencē bija diezgan bieži sastopamas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gardner, Helen (1970), Art through the Ages, Harcourt, Brace and World
  2. Vasari, Boltraffio, Castiglione, "Anonimo" Gaddiano, Berensen, Taine, Fuseli, Rio, Bortolon, etc. See specific quotations under heading "Leonardo, the legend".
  3. Vezzosi, Alessandro, Leonardo da Vinci: Renaissance Man
  4. His birth is recorded in the diary of his paternal grandfather Ser Antonio, as cited by della Chiesa
  5. 5,0 5,1 Bortolon, Liana (1967), The Life and Times of Leonardo, London: Paul Hamlyn
  6. Leonardo da Vinči
  7. Codex II, 95 r, Victoria and Albert Museum, as cited by della Chiesa
  8. della Chiesa, Angela Ottino (1967), The Complete Paintings of Leonardo da Vinci, Penguin, ISBN 0-14-008649-8
  9. BBC NEWS | Health | Da Vinci clue for heart surgeon
  10. Closlucé

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]