Frīdrihs Gustavs Mačevskis

Frīdrihs Gustavs Mačevskis Friedrich Gustav Maczewski Siluetzīmējums Personīgā informācija Dzimis 1761. gada 10. novembrī Dobele, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Latvija) Miris 1813. gada 26. septembrī (51 gads) Ārlavas draudzes novads, Kurzemes guberņa (tagad Talsu novads, Latvija) Tautība vācbaltietis

Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.

Kopā ar Jauno Stenderu, Launicu un Bilterlingu izdeva "Jauno Dziesmu grāmatu" (1806), kurā ietvertas ap 150 viņa tulkotas dziesmas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1761. gada 10. novembrī Dobelē Johana Jākoba Mačevska un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Lupelovas, ģimenē. Mācījās Dobeles draudzes skolā, no 1776. gada studēja teoloģiju Jelgavas Pētera akadēmijā, no 1779. gada Halles Universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par mājskolotāju Rumbas muižā (1782-1784), tad par luterāņu mācītāju Gaiķu baznīcā Muižciemā (Muischazeem, 1784—1785), tad Ārlavā un Rojā (1786 — 1813). Piltenes iecirkņa konsistorijas piesēdētājs (1786), Piltenes iecirkņa prāvests (1797), Piltenes superintendents (1803), konsistorijas padomnieks (1806).

Miris 1813. gada 26. septembrī Ārlavas mācītājmuižā, apglabāts Ārlavas kapsētā.

• 
  Ārlavas baznīca

Ģimene

Jaunā sprediķu grāmata (1793)

1786. gada 22. septembrī Mačevskis apprecējās ar Annu Elizabeti Kupferi (1769–1834) no Sabiles, ģimenē dzimuši 10 bērni — četri dēli un sešas meitas — arī Frīdrihs Kristofs Mačevskis (1781–1863) un Kārlis Ernests Mačevskis (1794–1863).

Darbi

• No zemes un mājukopšanas latviešu jaunekļiem par labu [K.D.G.Gercimska (Gerzimsky) darba tulkojums]. Jelgava: J.F. Stefenhāgens (1783)
• Jauna sprediķugrāmata pār tiem svētiem evaņģeliumiem uz visām svētdienām un augstiem svētkiem. Jelgava: Stefenhāgens un dēls (1793)

• Latviska Gada Grāmata:
  • Vienprātība un izšķiršana starp laulātiem draugiem [ziņģe par dzeršanas postu un tā pārvarēšanu] (39.-41. lpp.); Negudrības nelaime (96.-97. lpp.). Latviska Gada Grāmata, 1797. gada 3. ceturksnis
  • Iedrošināšana uz laba drauga bērēm [pēc Fosa dzejoļa motīviem] (109.-111. lpp.); Godīgas kalpones rīta dziesmiņa (132.-133. lpp.). Latviska Gada Grāmata, 1797. gada 4. ceturksnis
  • Jauna gada dziesmiņa (1.-4. lpp.); Kā Prātnieku Jānis savu dēlu Kristapu audzinājis (K. Zalcmaņa darba tulkojuma un lokalizējuma pirmā daļa, 27.-71. lpp.); Bēdz no grēka, tad tas tevi nesavaldzinās (108.-113. lpp.); Klausi Dievam vairāk nekā bezdievīgiem cilvēkiem (113.-116. lpp.); Antiņš (116.-126. lpp.). Latviska Gada Grāmata. 1798. gada 1. ceturksnis
  • Pavasara saulīte (37.-38. lpp.); Kā Prātnieku Jānis savu dēlu Kristapu audzinājis (K. Zalcmaņa darba tulkojuma un lokalizējuma otrā daļa, 77.-122. lpp.). Latviska Gada Grāmata, 1798. gada 2. ceturksnis
  • Vasaras dziesmiņa priekš siena pļāvējiem (3.-4. lpp.); Kā Prātnieku Jānis savu dēlu Kristapu audzinājis (K. Zalcmaņa darba tulkojuma un lokalizējuma trešā daļa, 39.-90. lpp.). Latviska Gada Grāmata, 1798. gada 3. ceturksnis
  • Tie Grēki un tā Sodība (11.-12. lpp.); Skaudība (60.-61. lpp.); Ja tu godu gribi no saviem bērniem, tad godā pats savus vecākus. (61.-63. lpp.); No Prātnieku Jāņa bērnu audzināšanas, cetorta un pēdīgā daļa (85.-138. lpp.). Latviska Gada Grāmata. 1798. gada 4. ceturksnis

• Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata [149 dziesmas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls (1806)
• Svētas lūgšanas uz visiem laikiem, svētām dienām un īpašīgām vajadzībām. Jelgava: Stefenhāgens un dēls (1806)
• Svēti Dieva vārdi jeb kristīgas ticības un dzīvošanas mācības no Bībeles, īpaši jaunekļiem par izmācīšanu no galvas, līdz ar Altāra dziesmām un kādām Dāvida dziesmām. Jelgava: Stefenhāgens un dēls (1806)
• Mazais Lutera katķismus, kā arī svēti Dieva vārdi jeb Kristīgas ticības un dzīvošanas mācības no Bībeles jaunekļiem par izmācīšanu no galvas. Jelgava: Stefenhāgens un dēls (1807)
• Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas. Rīga: J.K.D. Millers (1809)
• Kristīgas lūgšanas pēc beigta sprediķa rītos, vakaros, priekš un pēc ēšanas pie svēta vakarēdiena un uz slimības un nāves gultas lūdzamas. Rīga: J.K.D. Millers (1809)
• Dziesmu rādītājs, kas pie Ārlavas mācītāja Mačevski jaunas Sprediķu grāmatas pār tiem evaņģēliumiem pieder, un rāda, kuras dziesmas no tās jaunas un pilnīgas Latviešu dziesmu grāmatas pie katra sprediķa dziedamas. Jelgava: 1811