Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns
- Šo valdnieku nejaukt ar citu Brandenburgas kūrfirstu no Habsburgu dinastijas skat. Frīdrihs Vilhelms I
 |
|
| Tituls | Prūsijas karalis Branderburgas kūrfirsts |
| Pie varas | 1713. gads - 1740. gads |
| Priekšgājējs | Frīdrihs I (Friedrich I.) |
| Pēctecis | Frīdrihs II Lielais (Friedrich II.) |
| Dinastija | Hohencollernu dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs I (Friedrich I.) |
| Māte | Sofija Šarlote fon Hanovere (Sophie Charlotte von Hannover) |
| Sieva | Sofija Doroteja fon Hanovere (Sophie Dorothea von Hannover) |
| Bērni | Vilhelmīne Hohencollerna (Wilhelmine von Preußen) Frīdrihs II Lielais (Friedrich II.) Princese Frīderike Luīze (Friederike Luise von Preußen) Filipīne Šarlote Hohencollerna (Philippine Charlotte von Preußen) Princese Sofija Doroteja Marija (Sophie Dorothea Marie von Preußen) Luīze Ulrike Hohencollerna (Lovisa Ulrika) Augusts Vilhelms Hohencollerns (August Wilhelm von Preußen) Amālija Hohencollerna (Amalie von Preußen) Heinrihs Hohencollerns (Heinrich von Preußen) Augusts Ferdinands Hohencollerns (August Ferdinand von Preußen) |
| Otrā sieva (morg. laulība) |
Auguste grāfiene fon Harraha (Auguste Gräfin von Harrach) |
| Dzimis | 1688. gada 14. augustā Prūsijas karaliste, Berlīne(tagad  Vācija) |
| Miris | 1740. gada 31. maijā Prūsijas karaliste, Potsdama (tagad Vācija) |
| Apglabāts | Sansusī pils, Potsdama |
Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I. saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis 1688. gada 14. augustā, miris 1740. gada 31. maijā) bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713. gada līdz savai nāvei 1740. gadā. Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Prūsijas armiju par vienu no visefektīvākajām tā laika armijām. Eiropā plaši pazīstami bija t.s. Potsdamas giganti (Potsdamer Riesengarde, tautā Lange Kerls) - karaspēka daļa, kurā bija atlasīti gara auguma kareivji.
Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu]
Dzimis Berlīnē, pirmā Prūsijas karaļa Frīdriha I ģimenē. Savas vadīšanas laikā veica reformas valsts pārvaldē, aizstādams obligāto muižniecības karadienestu ar nodokli un optimizēdams, dažkārt visai drastiski, valsts pārvaldes izdevumus. Veicināja Austrumprūsijas kolonizēšanu, lai likvidētu mēra epidēmijas sekas. Kaut arī Prūsijas armijai viņš līdzekļus netaupīja, ārpolitiski ieturēja visumā miermīlīgu politiku, kara noslēgumā iesaistoties tikai Lielajā Ziemeļu karā.
Lai arī ārpolitiski miermīlīgs, ģimenē Frīdrihs Vilhelms I bija visai despotisks. Sevišķi stingri viņš audzināja savu vecāko dēlu Frīdrihu (nākamo Prūsijas karali Frīdrihu Lielo) jau no mazotnes audzinādams to militāriskā garā. Kad 18 gadu vecumā Frīdrihs neveiksmīgi mēģināja kopā ar savu draugu Hansu fon Kati aizbēgt uz Angliju, Frīdrihs Vilhelms I lika fon Kati sodīt ar nāvi, bet Frīdriham noskatīties nāvessoda izpildē.
Bija precējies ar Liebritānijas un Īrijas karaļa Džordža I meitu Sofiju Doroteju fon Hanoveri, no kuras piedzima 4 dēli un 6 meitas.
Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu]
- Par Frīdrihu Vilhelmu I (vāciski)
| Priekštecis: Frīdrihs I |
Prūsijas karalis 1713—1740 |
Pēctecis: Frīdrihs II Lielais |
| Priekštecis: Frīdrihs I |
Brandenburgas kūrfirsts (Frīdrihs Vilhelms II) 1713—1740 |
Pēctecis: Frīdrihs II Lielais |
