Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šo valdnieku nejaukt ar citu Brandenburgas kūrfirstu no Habsburgu dinastijas skat. Frīdrihs Vilhelms I
Frīdrihs Vilhelms I
Friedrich Wilhelm I.
Antoine pesne friedrich wil.jpg
Tituls Prūsijas karalis
Branderburgas kūrfirsts
Pie varas 1713. gads - 1740. gads
Priekšgājējs Frīdrihs I
(Friedrich I.)
Pēctecis Frīdrihs II Lielais
(Friedrich II.)
Dinastija Hohencollernu dinastija
Tēvs Frīdrihs I
(Friedrich I.)
Māte Sofija Šarlote fon Hanovere
(Sophie Charlotte von Hannover)
Sieva Sofija Doroteja fon Hanovere
(Sophie Dorothea von Hannover)
Bērni Vilhelmīne Hohencollerna
(Wilhelmine von Preußen)
Frīdrihs II Lielais
(Friedrich II.)
Princese Frīderike Luīze
(Friederike Luise von Preußen)
Filipīne Šarlote Hohencollerna
(Philippine Charlotte von Preußen)
Princese Sofija Doroteja Marija
(Sophie Dorothea Marie von Preußen)
Luīze Ulrike Hohencollerna
(Lovisa Ulrika)
Augusts Vilhelms Hohencollerns
(August Wilhelm von Preußen)
Amālija Hohencollerna
(Amalie von Preußen)
Heinrihs Hohencollerns
(Heinrich von Preußen)
Augusts Ferdinands Hohencollerns
(August Ferdinand von Preußen)
Otrā sieva
(morg. laulība)
Auguste grāfiene fon Harraha
(Auguste Gräfin von Harrach)
Dzimis 1688. gada 14. augustā
Flag of Prussia 1892-1918.svg Prūsijas karaliste, Berlīne
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1740. gada 31. maijā
Flag of Prussia 1892-1918.svg Prūsijas karaliste, Potsdama
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Sansusī pils, Potsdama

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I. saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis 1688. gada 14. augustā, miris 1740. gada 31. maijā) bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713. gada līdz savai nāvei 1740. gadā. Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Prūsijas armiju par vienu no visefektīvākajām tā laika armijām. Eiropā plaši pazīstami bija t.s. Potsdamas giganti (Potsdamer Riesengarde, tautā Lange Kerls) - karaspēka daļa, kurā bija atlasīti gara auguma kareivji.


Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Berlīnē, pirmā Prūsijas karaļa Frīdriha I ģimenē. Savas vadīšanas laikā veica reformas valsts pārvaldē, aizstādams obligāto muižniecības karadienestu ar nodokli un optimizēdams, dažkārt visai drastiski, valsts pārvaldes izdevumus. Veicināja Austrumprūsijas kolonizēšanu, lai likvidētu mēra epidēmijas sekas. Kaut arī Prūsijas armijai viņš līdzekļus netaupīja, ārpolitiski ieturēja visumā miermīlīgu politiku, kara noslēgumā iesaistoties tikai Lielajā Ziemeļu karā.

Lai arī ārpolitiski miermīlīgs, ģimenē Frīdrihs Vilhelms I bija visai despotisks. Sevišķi stingri viņš audzināja savu vecāko dēlu Frīdrihu (nākamo Prūsijas karali Frīdrihu Lielo) jau no mazotnes audzinādams to militāriskā garā. Kad 18 gadu vecumā Frīdrihs neveiksmīgi mēģināja kopā ar savu draugu Hansu fon Kati aizbēgt uz Angliju, Frīdrihs Vilhelms I lika fon Kati sodīt ar nāvi, bet Frīdriham noskatīties nāvessoda izpildē.

Bija precējies ar Liebritānijas un Īrijas karaļa Džordža I meitu Sofiju Doroteju fon Hanoveri, no kuras piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Frīdrihs I
Prūsijas karalis
17131740
Pēctecis:
Frīdrihs II Lielais
Priekštecis:
Frīdrihs I
Brandenburgas kūrfirsts
(Frīdrihs Vilhelms II)

17131740
Pēctecis:
Frīdrihs II Lielais