Fukusimas I AES avārija

Fukusimas I AES avārija bija 2011. gada 11. martā notikusī kodolkatastrofa Fukusimas I atomelektrostacijā, Japānā. Katastrofa notika pēc 9,0 ballu stipras zemestrīces, kurai sekoja cunami viļņi. Tā tiek uzskatīta par vienu no vēsturē lielākajām kodolkatastrofām. Fukusimas I AES avārija ir otrā kodolkatastrofa pēc Čornobiļas AES katastrofas, kas novērtēta ar 7. līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas. Pēc kodolkatastrofas apkārt kodolreaktoram tika izveidota 20 km lielu evakuācijas zona. Avārijas dēļ apkārtējā vidē nonāca radioaktīvie elementi, ieskaitot jodu-131 un cēziju-134/137, kas detektēti atmosfērā arī citur pasaulē, ieskaitot Kalifornijā un Klusajā Okeānā.^[1]

Pirms avārijas Fukusimas AES bija viena no 15 pasaules jaudīgākajām AES ar kopējo jaudu 4700 MW_e, izvietota 250 km uz ziemeļiem no Tokijas.

Kopumā zemestrīces rezultātā darbību automātiski pārtrauca 11 reaktori četrās atomelektrostacijās, taču negadījums Fukusimas I AES ir nopietnākā avārija.

Cunami radīja traucējumus elektropadevē reaktoru dzesēšanas sistēmām. Avārijas rezultātā notika cilvēka veselībai bīstama apjoma radioaktivitātes noplūde apkārtējā vidē. PVO 2013. gadā norādījusi uz riska palielināšanos iedzīvotājiem saslimt ar vēzi, piemēram, meitenēm, kas avārijas laikā atradās AES tuvumā, par 70% palielinājies risks saslimt ar vairogdziedzera vēzi (no 0.75% uz 1.25% dzīves laikā).^[2] Divdesmit kilometru rādiusā ap AES evakuēti ap 200 000 iedzīvotāju.

11. aprīlī oficiāli Japānas avoti atzina, ka avārija Fukusimas AES ir vērtējama kā augstākā 7. līmeņa katastrofa pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas, iepriekš tā tika vērtēta kā 5.—6. līmeņa katastrofa.^[3] Tā ir otrā ar 7. līmeni novērtētā katastrofa cilvēces vēsturē (pirmā bija 1986. gadā notikusī Čornobiļas AES katastrofa).

Neraugoties uz intensīviem glābšanas darbiem, pēc avārijas situācija atomelektrostacijā turpināja pasliktināties, un 25. martā tika izsludināta evakuācija no teritorijas plašākā rādiusā — 20 km ap AES. AES apkārtnē turpināja paaugstināties radiācijas līmenis un marta beigās radioaktīvais piesārņojums Klusajā okeānā un sauszemē normu pārsniedza jau tūkstošiem reižu, maksimumu sasniedzot 31. martā, kad jūras ūdenī pie AES piesārņojums ar radioaktīvo jodu pārsniedza normu vairāk kā 4000 reižu.