Funkcionālisms (arhitektūra)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Olimpiskā stadiona tornis Helsinki (Y. Lindegren & T. Jäntti), 1934. gads

Funkcionālisms (latīņu: Functio — ‘izpilde’) ir modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā, vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem ("formu nosaka funkcija").[1] Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas — dzīvot, strādāt, atpūsties, pārvietoties. Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu askētismu un shematismu. Tā veidošanos sekmēja 19. gadsimta arhitektu O. Perē (Francija), V. Morisa (Anglija), Lūisa Salivana (ASV), Frenka Loida Raita (ASV) teorētiskās un praktiskās darbība. Ievērojamākie centri ir Vācijā (Bauhaus), Nīderlandē (De Stilj). Ievērojamākie pārstāvji: Valters Gropiuss, L. Mīss van der Roe, Lekorbizjē. 20. gadsimta vidū funkcionālisma nozīme mazinājās un 60. gadu beigās to nomainīja konstruktīvisms un racionālisms.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Funkcionālisms, rvvg.lv. Atjaunots: 2013. gada 15. februārī.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]