15. februāris
Vikipēdijas raksts
15. februāris — gada 46. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 319 (320 garajā gadā) dienas.
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- 1775. — par pāvestu kļuva Pijs VI
- 1794. — Pieņemts pašreizējais Francijas karogs.
- 1900. — Angļu-būru karš: briti Džona Frenča vadībā likvidēja Kimberlijas blokādi.
- 1902. — Berlīnē, Vācijā tika atklāts metro (U-Bahn).
- 1903. — ASV tirgū parādījās rotaļlieta plīša lācis (teddy bear).
- 1943. — Otrais pasaules karš: Vācijas SS Vadības galvenā pārvalde izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu.
- 1950. — PSRS un Ķīnas Tautas Republika noslēdza savstarpējo aizsardzības līgumu.
- 1957. — Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.
- 1965. — pieņemts pašreizējais Kanādas karogs.
- 1989. — Afganistānu atstāja PSRS karaspēks.
- 1996. — Ķīnas nesējraķete CZ-3 avarēja netālu no Sičanas kosmodroma, nogāžoties apdzīvotā vietā, kā rezultātā gāja bojā 500 cilvēku.
- 1999. — Kurdistānas Strādnieku partijas līderis Abdulla Odžalans tika notverts Kenijā un nogādāts Turcijā.
- 2003. — globāli protesti pret karu Irākā, kuros piedalījās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku 600 pilsētās visā pasaulē.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 1564. — Galileo Galilejs (Galileo Galilei), itāliešu fiziķis, filozofs un astronoms (miris 1642)
- 1724. — Pēteris Bīrons (Peter von Biron), pēdējais Kurzemes hercogs (miris 1800)
- 1856. — Emīls Krēpelins (Emil Kraepelin), vācu psihiatrs (miris 1926)
- 1861. — Alfrēds Vaitheds (Alfred North Whitehead), angļu filozofs (miris 1947)
- 1874.:
- Emilis Melngailis, latviešu komponists (miris 1954)
- Ernests Šekltons (Ernest Henry Shackleton), britu jūrnieks, polārpētnieks (miris 1922)
- 1910. — Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (mirusi 2008)
- 1923. — Jeļena Bonere (Елена Георгиевна Боннэр), PSRS cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2011)
- 1929. — Greiems Hils (Graham Hill), angļu autosportists (miris 1975)
- 1934. — Niklauss Virts (Niklaus Emil Wirth), Šveices datorzinātnieks
- 1944. — Džohars Dudajevs (Дуди Муса кант Джохар), čečenu ģenerālis, politiķis (miris 1996)
- 1954. — Mets Greinings (Matt Groening), ASV animators, TV producents, rakstnieks
- 1955. — Zbigņevs Stankevičs, latviešu garīdznieks, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps
- 1964. — Līlends Melvins (Leland Devon Melvin), ASV kosmonauts
- 1972. — Jaromirs Jāgrs (Jaromír Jágr), čehu hokejists
- 1974. — Aleksandrs Vurcs (Alexander Wurz), Austrijas autobraucējs
- 1976.:
- Aigars Vītols, latviešu basketbolists
- Oskars Freire (Óscar Freire), Spānijas riteņbraucējs
- 1977. — Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovický), slovāku hokejists
- 1984. — Doda (Dorota Rabčevska), Polijas dziedātāja
- 1987. — Raivis Hščanovičs, Latvijas futbolists
- 1990. — Šarls Piks (Charles Pic), franču autosportists
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 1637. — Ferdinands II (Ferdinand II.), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1578.)
- 1787. — Gotholds Efraims Lesings (Gotthold Ephraim Lessing), vācu dramaturgs (dzimis 1729.)
- 1928. — Herberts Henrijs Askvits (Herbert Henry Asquith), britu politiķis (dzimis 1852.)
- 1959. — Ovens Ričardsons (Owen Willans Richardson), britu fiziķis (dzimis 1879.)
- 1965. — Nets Kings Kols (Nat King Cole), ASV džeza mūziķis (dzimis 1919.)
- 1966. — Kamilo Toress Restrepo (Camilo Torres Restrepo), kolumbiešu katoļu mācītājs un marksistiskais kaujinieks (dzimis 1929.)
- 1973. — Valdemārs Ozoliņš, latviešu komponists, diriģents (dzimis 1896.)
- 1974. — Kurts Aterbergs (Kurt Magnus Atterberg), zviedru komponists, diriģents un mūzikas kritiķis (dzimis 1887.)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||