Godfrijs Herolds Hārdijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Godfrijs Herolds Hārdijs
G.H. Hardy
Godfrijs Herolds Hārdijs
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 7. februārī
Kranlī (Cranleigh), Sareja, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1947. gada 1. decembrī (70 gadi)
Kembridža, Kembridžšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība anglis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Darba vietas Kembridžas universitāte
Oksfordas universitāte
Alma mater Kembridžas universitāte
Studenti Šrīnivāsa Rāmānudžans
Sasniegumi, atklājumi skaitļu teorija, matemātiskā analīze, Hārdija-Veinberga princips, Pirmā Hārdija-Litlvuda hipotēze, Otrā Hārdija-Litlvuda hipotēze, Hārdija telpa, Hārdija nevienādība

Godfrejs Herolds Hārdijs (angļu: Godfrey Harold Hardy, dzimis 1877. gada 7. februārī, miris 1947. gada 1. decembrī) - angļu matemātiķis. Darbi skaitļu teorijā un matemātiskajā analīzē.

Pazīstams ar nematemātiķiem domātu 1940. gada eseju "A Mathematician's Apology" (Matemātiķa apoloģija) par matemātikas estētiku. Pats Hārdijs, atbildot uz Pāla Erdēša jautājumu par vislielāko ieguldījumu matemātikā, atbildēja, ka tas ir indiešu matemātiķis Šrīnivāsa Rāmānudžans, kura izcilās spējas Hārdijs pirmais ieraudzīja.

Dzimis Kranlī (Cranleigh, sauktu arī par lielāko ciemu Anglijā), Sarejā skolotāju ģimenē. Matemātikas spējas Hārdijam parādījās jau agrā bērnībā. Studējis Kembridžas universitātē, kur lielāko daļu no mūža arī strādājis. Daudzus gadus sadarbojies ar Džonu Litlvudu. Bijis Kembridžas apustuļu un Blumsberijas grupas loceklis.