Angļi

Angļi
Alfrēds Lielais · Viljams Šekspīrs · D. Stefensons · D. Elbarns Elizabete I · N. Gvinna · D. Ostina · K. Vinsleta
Skaits:	apmērma 48,5 miljoni
Dzīvo:	Anglija (44,7 milj.) Kanāda (1 milj.) Austrālija (940 tūkst.) ASV (650 tūkst.) Dienvidāfrika (230 tūkst.) Indija (188 tūkst.) Jaunzēlande (188 tūkst.)
Valoda:	angļu
Reliģija:	Anglikānisms
Etnogrāfiskās grupas:	indoeiropieši ģermāņi
Radniecīgās tautas:	franči, vācieši

Angļi (senangļu: Englisc) ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits apmērma 48,5 miljoni.

Izcelsme un vēsture

Angļi cēlušies no vairākām seno ģermāņu ciltīm, kas 5. gadsimtā ieradās Britānijā, kad to bija pametuši romieši — angli, sakši, juti un frīzi —, kas, šķērsojot Ziemeļjūru, apmetās Britānijā, izspiežot, iznīcinot vai asimilējot senos iedzīvotājus - ķeltus (britus).

6. gadsimtā izveidojās pirmās valstis Britānijā. Cīnoties pret jauniem iebrucējiem - vikingiem (Britānijā tos sauca par dāņiem), konsolidējās vienota anglosakšu etniskā identitāte. Svarīgs etniskās vēstures notikums bija 1066. gads, kad normāņi iekaroja Angliju. Pēc tam vēl pāris gadsimtus augstmaņi runāja franciski, bet tauta — angliski, līdz abi komponenti konsolidējās vienotā angļu tautā.

17. gadsimtā revolūcija un sekojošā straujā valsts attīstība radīja Britu impēriju un masveida emigrāciju uz jaunajām kolonijām. Tās rezultātā, sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem no citām valstīm, angļi ir vairāku jaunu tautu pamatveidotāji (amerikāņi, anglokanādieši, austrālieši, jaunzēlandieši u.c.).