Skaitļu teorija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Matemātiķis Gauss attēlots uz Vācu naudaszīmes

Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kurā tiek pētītas veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības. Svarīga veselo skaitļu īpašība, ko apskata skaitļu teorija, ir to dalāmība vienam ar otru. Dažreiz šī nozare tiek saukta par "augstāko aritmētiku".

Nozīmīgākās problēmas, kas tiek apskatītas skaitļu teorijā, ir vienādojumu un vienādojumu sistēmu risināšana veselos skaitļos, un naturālo skaitļu sadalīšana pirmreizinātājos.[1] Ilgu laiku skaitļu teorija bija teorētiska matemātikas apakšnozare bez lieliem praktiskiem pielietojumiem, bet līdz ar datoru attīstību, skaitļu teorija tiek pielietota datorgrafikā (jo datora ekrāns sastāv no pikseļiem, kas ir diskrēti objekti, tāpēc uz tiem attiecas skaitļu teorijas sakarības), kriptogrāfijā, informācijas pārvades drošībā un citās jomās. Pēc būtības šajā matemātikas nozarē tiek aplūkotas tikai saskaitīšanas un reizināšanas darbības starp veseliem skaitļiem.

Skaitļu teorijas matemātiķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitļu teorijā lielu ieguldījumu ir devuši dažādu valstu matemātiķi: Karls Frīdrihs Gauss, P. Čebiševs, S. Ramanudžans, Pāls Erdēšs un citi. Ievērojams Latvijas skaitļu teorētiķis bija Ernests Fogels. Viņa zinātniskajā darbībā ietilpa arī Rīmaņa hipotēzes pierādīšanas mēģinājumi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (latviski) Veselo skaitļu teorijas pamati (Word Document). Atjaunināts: 2010-10-14.

Ārēji avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Š. Mihelovičs. Skaitļu teorija. DPU "Saule", 1996