Gotlībs Daimlers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gotlībs Daimlers

Gotlībs Vilhelms Daimlers, īstajā uzvārdā Doimlers (Däumler) (Gottlieb Wilhelm Daimler dzimis 1834. gada 17. martā Šorndorfā (Schorndorf), miris 1900. gada 6. martā Kanštatē (Kannstatt)) - vācu izgudrotājs, inženieris, uzņēmējs un autokonstruktors. Kopā ar Vilhelmu Maibahu tiek uzskatīti par pirmo mūsdienu automašīnas un motocikla radītāju.

Kopā ar Maibahu 1890. gadā nodibināja uzņēmumu "Daimler Motoren Gesellschaft", kurš 1926. gadā apvienojās ar "Benz & Cie." un kļuva par "Daimler-Benz AG", bet 1998. gadā apvienojās ar "Chrysler Corporation", un mūsdienās pazīstama ar nosaukumu "DaimlerChrysler".

Gotlībs Daimlers dzimis Virtembergas mazpilsētā Šorndorfā maizes cepēja ģimenē. Jau bērnībā izrādīja interesi par inženierzinātnēm, četrpadsimt gadu vecumā kopā ar skolotāju konstruējot ieročus. Astoņpadsmit gadu vecumā pameta dzimto pilsētu.

Strādāja Grāfenštadenā (Graffenstaden), vēlāk devās mācīties uz Štutgartes politehnikumu. Pēc tam apmeklēja Franciju, Lielbritāniju un Beļģiju, iesaistīdamies dažādos tehniskos projektos. Vēlāk atgriezās Vācijā, kur 1863. gadā strādāja specializētā rūpnīcā, kura bija paredzēta bāreņiem, invalīdiem un nabagiem. Tur viņš iepazinās ar deviņpadsmitgadīgo bāreni Vilhelmu Maibahu, kurš kļuva par Daimlera kompanjonu un domubiedru.

1872. gadā Daimlers un Maibahs sāka strādāt iekšdedzes dzinēja konstruktora Nikolaja Otto kompānijā "Deutz-AG-Gasmotorenfabrik" Ķelnē (tagad kompānija Deutz AG), kur kļuva par rūpnīcas direktoriem. 1876. gadā Otto izgudroja četrtaktu dzinēju, ko patentēja, tomēr patents tika apstrīdēts. Un 1879. gadā tas tika piešķirts Karlam Bencam. Velāk Otto un Daimlera ceļi šķīrās personīgo nesaskaņu dēļ.

1882. gadā Daimlers un Maibahs devās uz Štutgarti, kur tuvējā pilsētā Kanštatē nopirka īpašumu un ierīkoja darbnīcas. 1890. gadā viņi nodibināja kompāniju "Daimler Motoren Gesellschaft" (DMG), lai ražotu nelielus dzinējus, kurus varētu izmantot uz zemes, gaisā un ūdenī (no tā radusies Mersedesa zīmola trīsstaru zvaigzne).

Daimlers ieviesa vairākus jauninājumus dzinēja darbībā, kuru princips saglabājies līdz mūsdienām, piemēram, kā degviela tika izmantots benzīns, ko toreiz pārdeva aptiekās kā traipu tīrītāju, kā arī dzinējā ieviesa karburatoru.

1885. gada novembrī kompanjoni radīja pirmo motociklu, un Maibahs ar to nobrauca 3 kilometrus gar Nekāru ar ātrumu 12 km/h. Tajā pašā gadā Kārlis Bencs radīja pirmo trīsriteņu automobili, par ko 1886. gada 29. janvārī ieguva patentu. 1886. gada 8. martā Daimlers un Maibahs slepus ievietoja dzinēju karietē, un notika pirmais četrriteņu auto brauciens. Pirmais šāda tipa automobilis attīstīja ātrumu 16 km/h. Vēlāk firma DMG radīja arī motorlaivas un tramvajus.

Tomēr kompānija bija nerentabla, tāpēc 1890. gadā tā kļuva publiska. Tomēr kompānijas jaunie īpašnieki neticēja automašīnu nākotnei, tāpēc 1891. gadā Maibahs, bet 1893. gadā Daimlers bija spiesti pamest kompānijas vadošos amatus. 1894. gadā Daimlers, bet 1895. gadā Maibahs atgriezās kompānijā. Tajā pašā gadā kompānija pārdeva 1000 - šo automašīnu. 1900. gadā Daimlers mira, bet 1907. gadā Maibahs atkal pameta kompāniju.