Ķelne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķelne
Köln
—  pilsēta  —
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle
Flag of Ķelne
Karogs
Ķelne
Ģerbonis
Locator map K in Germany.svg
Koordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°E / 50.933; 6.950Koordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°E / 50.933; 6.950
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Ziemeļreina-Vestfālene
Reģions Ķelnes reģions
Dibināta 38. gadā p.m.ē.
Platība
 - Kopējā 405,17 km²
Augstums vjl 53 m
Iedzīvotāji (2010. gada 31. decembrī)
 - kopā 1 007 119
 - blīvums 2 485,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 50667–51149
Mājaslapa: www.stadt-koeln.de

Ķelne (vācu: Köln, izrunā: [kœln]) ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē. Ekonomikas, kultūras, izglītības un reliģiskais centrs. Viena no senākajām Vācijas pilsētām, jo dibināta jau Senās Romas laikos.

Ķelne ir odekolona dzimtene (franču: eau de cologneĶelnes ūdens). Šeit dzimuši Romas imperatora Nērona māte Agripina, mūziķis Žaks Ofenbahs un Maks Bruhs, rakstnieks Heinrihs Bells, politiķi Augusts Bēbelis un Konrads Adenauers.

Mūsu dienās pazīstama ar savu Domu, Kölsch alu un kā Vācijas plašsaziņas līdzekļu centrs (pilsētā atrodas WRD radio un RTL televīzijas galvenās mītnes).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

39. gadā ģermāņu ciltij ubijiem (Ubii), tika atļauts apmesties Reinas kreisajā krastā, Romas teritorijā, kur viņi nodibina apmetni Oppidum Ubiorum. 50. gadā Romas imperators Klaudijs savas sievas Agripinas dzimtajai apmetnei piešķīra pilsētas (colonia) tiesības un nosauca to par Colonia Claudia Ara Agrippinensis (Colonia Agrippinensis). 90. gadā Colonia Agrippinensis kļuva par Romas Lejasģermānijas provinces (Germania Inferior) centru ar 45 000 iedzīvotāju.

Ķelnē jau 313. gadā bija bīskaps, bet 785. gadā tā kļuva par arhibīskapa rezidenci. Ķelnes arhibīskaps bija viens no septiņiem Svētās Romas impērijas elektoriem. Tomēr 1288. gadā Ķelnes pilsoņi arhibīskapu patrieca no pilsētas. Par arhibīskapijas centru kļuva Bonna, bet Ķelne faktiski kļuva par brīvpilsētu. Ķelne bijusi Hanzas savienības pilsēta.

1815. gadā Ķelne tiek iekļauta Prūsijā. 1880. gadā tiek pabeigta Ķelnes Doma celtniecība (sākta 1248. gadā).

Otrā pasaules kara laikā Ķelne gandrīz pilnībā tiek nopostīta Sabiedroto vairākkārtēju uzlidojumu laikā.