Lucifers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lucifera krišana (Dorē ilustrācija Miltona poēmai "Zaudētā paradīze").

Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu: Lucifer) ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks. Kristiešu leģendās un literatūrā Lucifers aprakstīts kā varens eņģelis, kas lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu. Lucifers kopā ar daudziem citiem eņģeļiem, kas bija viņu atbalstījuši, tika padzīts no debesīm.

Lucifers ir romiešu nosaukums planētai Venērai (t.s. Rīta zvaigznei), tas bijis arī astroloģisks Venēras apzīmējums. Burtiskā tulkojumā tas nozīmē "Gaismas nesējs" (latīņu lux 'gaisma', ferre 'nest').

Lucifers romiešu dzejā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romiešu literatūrā vārds "Lucifers" ir poētisks planētas Venēras apzīmējums. Tas ir tiešs tulkojums no grieķu vārda phosphoros ("gaismas nesējs"), vai heosphoros ("rītausmas nesējs"), kas atrodami arī Homēra "Odisejā" un Hēsioda "Teogonijā".

Klasisks romiešu pielietojums vārdam "Lucifers" ir atrodams Vergīlija "Georgikās" (III, 324-5): Luciferi primo cum sidere frigida rura carpamus, dum mane novum, dum gramina canent.

Kristietības tradīcijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristietības tradīcijā vārds "Lucifers" pirmoreiz parādās 5. gadsimtā Vulgātā - Hieronīma veiktajā Bībeles tulkojumā latīņu valodā.

Pētera 2 vēstule 1:19 "Un pravieša vārds ir mums jo stiprāks, un jūs labi darāt, ievērodami to kā sveci, kas spīd tumšā vietā, kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne (Lucifers) uzlēks jūsu sirdīs."

Vārds "Lucifers" šeit atrodams Jesajas 14:12-14 . Oriģinālā senebreju valodā minēts הילל בן שחר (heilel ben-schahar), Helels, Šahara dēls. Helels bija babiloniešu/kanaāniešu rīta zvaigznes un rītausmas dievs. Vēlāk Lucifera tēls tika saistīts arī ar Sātanu, kas arī tiek aprakstīts kā kritušais eņģelis. Kristietības tradīciju ietekmēja arī antīkie sižeti par krišanu no debesīm (Hēfaista krišana no Olimpa Homēra "Iliādā"; titānu krišana Hēsiodam).

Astronomiskā skatījumā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Venēras orbīta atrodas starp Zemes un Saules orbītu, skatoties no Zemes, tā nekad nevar uzkāpt augstu debesīs. To var redzēt austrumos aptuveni stundu ilgi var redzēt pirms saullēkta, rietumos - aptuveni stundu ilgi pēc saulrieta.

Aiz Saules un Mēness Venēra ir spožākais debesu ķermenis. Lai cik gaiša tā būtu, senatnē nebija saprotams, kāpēc to nevar redzēt arī naktī (kā citas planētas) vai dienā (kā Sauli un Mēnesi). Iespējams, tas kādā veidā sekmējis mīta par no debesīm izstumto Luciferu izveidošanos.