Heinrihs I Putnuķērājs

Vikipēdijas lapa
Heinrihs I Putnuķērājs
Heinrich der Finkler vai Heinrich der Vogler (vācu)
Henricius Auceps (latīņu)
Heinrihs I Putnuķērājs 12. gadsimta manuskriptā
Vācijas karalis
Amatā
919. gada 24. maijā — 936. gada 2. jūlijā
Priekštecis Konrāds I Jaunākais
Pēctecis Otons I

Dzimšanas dati ap 876. gadu
Memlēbene
(mūsdienās Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 936. gada 2. jūlijā
Memlēbene
(mūsdienās Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Kvedlinburgas abatija, Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Otonu dinastija
Tēvs Oto I Zaigojošais (der Erlauchte)
Māte Hedviga
Dzīvesbiedrs(-e) Hateburga;
Matilda
Bērni Saksijas Hedviga, Otons I, Saksijas Gerberga, Henrihs I, Bruno Lielais
Reliģija katolisms

Heinrihs I Putnuķērājs (vācu: Heinrich der Finkler/Heinrich der Vogler, latīņu: Henricius Auceps; dzimis ap 876. gadu, miris 936. gada 2. jūlijā) bija Otonu dinastijas Saksijas hercogs no 919. gada un Vācijas karalis no 919. gada līdz savai nāvei 936. gadā. Tiek uzskatīts par pirmo Vācijas karalistes karali. Līdz tam pieņemts runāt par Austrumfranku valsts karaļiem.

Savas valdīšanas laikā Heinrihs I īstenoja aktīvu politiku. Heinriham izdevās nostiprināt savu karalisti, pievienojot tai Lotringu. Aizsardzībai pret maģāru klejotāju iebrukumiem dibināja nocietinātas apmetnes (burgas) un reorganizēja kavalēriju, kas ļāva 933. gada 15. martā gūt uzvaru pār maģāriem Riādas kaujā. Heinriha valdīšanas laikā sākās pielabas slāvu iekarošana. Karagājienu rezultātā vairākas slāvu ciltis kļuva par nodevu maksātājiem.