Hlodvigs I
| Hlodvigs I | |
| Clovis I | |
_-_Clovis_roi_des_Francs_(465-511).jpg) |
|
|
Franku karalis
|
|
| Amatā 509 — 511 |
|
|
Saliešu franku karalis
|
|
| Amatā 481 — 509 |
|
|
|
|
| Dzimšanas dati | apmēram 466. gadā |
|---|---|
| Miršanas dati | 511. gadā |
| Dinastija | Merovingi |
| Reliģija | Katolis |
Hlodvigs I (latīņu: Clovis I) laikā no 481. līdz 509. gadam bija saliešu franku un no 509. līdz 511. gadam bija franku karalis, Merovingu dinastijas pārstāvis.
481. gadā viņš pārņēma tēva pienākumus, būdams 15 gadu vecs. Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas — Burgundijas princeses Klotildes — ietekmēts, 496. gadā pieņēma kristīgo ticību. Tādēļ viņš savā politikā baudīja arī baznīcas atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku karaļiem, kas par savas valsts galvaspilsētu 508. gadā izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja Eiropas monarhijas pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.
Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu feodālās sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā pamatā vēl turpināja pastāvēt Romas impērijas nodokļu sistēma, it īpaši tirdzniecības un muitas nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja, lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus. Mirstot Hlodvigs I franku karaļvalsti bija sadalījis starp četriem saviem dēliem.
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
