Saksija-Anhalte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sachsen-Anhalt
Bundesland
Germany Laender Sachsen-Anhalt.png Wappen Sachsen-Anhalt.svg
Galvaspilsēta Magdeburga
Teritorija 20 447 km²
Iedzīvotāji (2006) 2 451 000 [1]
Iedzīvotāju blīvums 126 cilv./km²
Reģioni (Regierungsbezirk) -
Mājaslapa http://www.sachsen-anhalt.de

Saksija-Anhalte (vācu: Sachsen-Anhalt) ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saksijas-Anhaltes ainava

Robežojas ar Lejassaksiju ziemeļrietumos, Brandenburgu ziemeļaustrumos, Saksiju dienvidaustrumos un Tīringeni dienvidrietumos.

Saksija-Anhalte lielākoties atrodas Magdeburgas līdzenumā, vienīgi zemes dienvidrietumos atrodas Harca kalni. Šeit ir no lauksaimniecības viedokļa viena no augsvērtīgākajām augsnēm visā Vācijā. Lielākās upes: Elba, Allere, Zāle, Hāfele.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saksijas - Anhaltes teritorija vēsturiski izveidojusies no Anhaltes, Prūsijas Saksijas provinces un Braunšveigas - Lineburgas hercogistes nelieliem anklāviem. Federālās zemes ziemeļdaļa ir senais Altmarkas novads.

Federālā zeme tika izveidota 1990. gadā, kad atkal izveidojās apvienotā Vācija. Pirms 1990. gada federālās zemes teritorija ietilpa VDR, kuras sastāvā no 1947. līdz 1952. gadam arī eksistēja šāda administratīva vienība.

Saksiju - Anhalti var uzskatīt par luterticības rašanās vietu, jo XVI gadsimtā šeit darbojās Mārtiņš Luters un Filips Melanhtons. Saksijā - Anhaltē dzimuši Ernests Gliks, Georgs Frīdrihs Hendelis, Oto fon Bismarks, Frīdrihs Nīče, Osvalds Špenglers.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvidū izsenis ir labi attīstīta lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība. Zemes dienvidos attīstīta vīnkopība. Ķīmiskā rūpniecība. Magdeburgā un Desavā - mašīnbūve. Pēc Vācijas apvienošanās daudzi uzņēmumi bankrotēja, tāpēc federālajā zemē ir augsts bezdarba līmenis. Iedzīvotāju skaits samazinās, jo daudzi iedzīvotāji pārcēlušies uz turīgākajiem valsts rietumu apgabaliem.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedalās 21 rajonā (Landkreis) un 3 neatkarīgās pilsētās (kreisfreien Städte).

Landkreise in Sachsen-Anhalt.png

Rajoni:

  1. Altmarka - Zalcvēdele (Altmarkkreis Salzwedel)
  2. Anhalte - Cerbsta (Anhalt-Zerbst)
  3. Ašerslēbene - Štāsfurta (Aschersleben-Staßfurt)
  4. Bernburgas rajons (Bernburg)
  5. Biterfeldas rajons (Bitterfeld)
  6. Bērdes rajons (Bördekreis)
  7. Burgenlandes rajons (Burgenlandkreis)
  8. Halberštates rajons (Halberstadt)
  9. Jerihovas zeme (Jerichower Land)
  10. Kētenes rajons (Köthen)
  11. Mansfeldas zeme (Mansfelder Land)
  1. Mērzeburga - Kverfurte (Merseburg-Querfurt)
  2. Ores rajons (Ohrekreis)
  3. Kvedlinburgas rajons (Quedlinburg)
  4. Zāles rajons (Saalkreis)
  5. Zangerhauzenas rajons (Sangerhausen)
  6. Šēnebekas rajons (Schönebeck)
  7. Štendālas rajons (Stendal)
  8. Veisenfelsas rajons (Weißenfels)
  9. Vernigerodes rajons (Wernigerode)
  10. Vitenbergas rajons (Wittenberg)

Neatkarīgas pilsētas:

Desava - Halle - Magdeburga

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās pilsētas :

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas vietas Saksijā - Anhaltē iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

Tūristu iemīļota vieta ir arī Harca kalni un pie kalnu masīva esošies senās mazpilsētas (Kvedlinburga, Vernigerode, Halberštate).