Lokomotīve

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzelzceļu. Par sporta komandu skatīt rakstu Lokomotiv.
Pasažieru maģistrālā dīzeļlokomotīve ТЭП60-1206 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā

Lokomotīve (franču: locomotive; no latīņu: locus — 'vieta', motio — 'kustība'[1] jeb locō movēre — 'izkustināt no vietas') ir vilces spēka ierīce, kas paredzēta vilcienu kustības realizēšanai pa dzelzceļiem. Ar lokomotīvju palīdzību pa sliežu ceļiem pārvieto vagonus.

Ritošā sastāva vagonu, kurā apvienota lokomotīve un pasažieru salons, sauc par motorvagonu; motorvagoni var būt kā atsevišķi (sk. automotrisa), tā arī būt elektrovilcienu un dīzeļvilcienu sastāvā.

Nelielas iekšdedzes dzinēja lokomotīves ar jaudu līdz 220 kilovatiem sauc par motorvilcējiem jeb lokotraktoriem.

Lokomotīvju iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc enerģētiskās iekārtas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tvaika lokomotīves — lokomotīves ar tvaika mašīnu. Mūsdienās vairs gandrīz neizmanto zemā lietderības koeficienta dēļ.
  • Elektrolokomotīves — lokomotīves ar elektromotoriem, kuras darbina elektroenerģija, ko pievada no vilces apakšstacijas pa kontakttīkla vadiem (daudz retāk no akumulatoriem). Izšķir maiņstrāvas, līdzstrāvas un divkāršas barošanas elektrolokomotīves.
  • Dīzeļlokomotīves — lokomotīves, kam primārais enerģijas avots ir iekšdedzes dzinējs, galvenokārt dīzeļmotors. Parasti dīzeļlokomotīvēm mēdz būt elektriskais pārvads (dīzeļmotors darbina elektroģeneratoru jeb dinamomašīnu, kuras ražotā strāva griež ar riteņu dzinējasīm savienotus elektromotorus), tādējādi dīzeļlokomotīvi var uzskatīt par elektrolokomotīvi ar autonomu elektrisko spēka iekārtu. Pēc elektriskā jaudas pārvada veida dīzeļlokomotīves iedala maiņstrāvas, līdzstrāvas, kā arī maiņstrāvas-līdzstrāvas dīzeļlokomotīvēs. Mazākas jaudas manevru dīzeļlokomotīvēm mēdz būt hidrauliskais pārvads. Latvijā kravas un tālsatiksmes pasažieru vilcienu kustībā, kā arī manevru darbiem izmanto tikai dīzeļlokomotīves.
  • Gāzturbīnu lokomotīves — lokomotīves ar gāzturbīnas primāro dzinēju.
  • Atomlokomotīves — lokomotīves, kam enerģiju dod kodolreaktors. Tikai projektu līmenī — strādājoši eksemplāri nav uzbūvēti.
  • Žirolokomotīves — lokomotīves, kas izmanto liela spararata kinētisko enerģiju. Lieto raktuvju šahtās vai sprādzienbīstamos cehos.
  • Pneimatiskās lokomotīves — lokomotīves, kam enerģija uzkrāta augstspiediena saspiesta gaisa rezervuārā. To konstrukcija līdzīga tvaika lokomotīvēm; izmanto sprādzienbīstamā vidē, kur nevar darbināt dzinējus, kas rada liesmu vai dzirksteles.

Pēc darba veida[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Manevru lokomotīves — viensekcijas vienkabīnes lokomotīves manevru darbiem stacijās un pievedceļos.
  • Maģistrālās lokomotīves jeb vilcienu lokomotīves — lokomotīves vilcienu vadīšanai dzelzceļa iecirkņos. Iedalās kravas un pasažieru vilcienu lokomotīvēs. Kravas lokomotīvēm lielākai jaudai mēdz būt divas sekcijas ar atsevišķu kabīni katrā sekcijā (var būt arī papildu bezkabīnes sekcijas jeb būsteri). Pasažieru vilcienu lokomotīves ir viensekcijas vai divsekciju; arī viensekciju lokomotīvēm ir divas kabīnes.

Ostās, lielās noliktavās vai uzņēmumu teritorijās dažreiz lieto tā saucamos lokomobiļus — vilces transportlīdzekļus, kas spēj pārvietoties kā pa autoceļu, tā pa dzelzceļa sliedēm.

Pēc sliežu ceļa platuma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir šaursliežu un platsliežu lokomotīves. Latvijā šaursliežu līnijās izmanto kā dīzeļlokomotīves, tā tvaika lokomotīves (tūristu pārvadāšanai).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 399. lpp. ISBN 9984-9383-5-2