Ingmārs Bergmans

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ingmārs Bergmans
Ingmar Bergman
Ingmārs Bergmans filmas "Zemeņu lauks" producēšanas laikā (1957)
Ingmārs Bergmans filmas "Zemeņu lauks" producēšanas laikā (1957)
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 14. jūlijā
Valsts karogs: Zviedrija Upsāla, Zviedrija
Miris 2007. gada 30. jūlijā (89 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Fore, Zviedrija
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists, kinoproducents
Darbības gadi 1944—2005
Paraksts Ingmar Bergman Signature.png

Ērnsts Ingmārs Bergmans (zviedru: Ernst Ingmar Bergman, izrunā: [ˈɪŋmar ˈbærjman]; dzimis 1918. gada 14. jūlijā, miris 2007. gada 30. jūlijā) bija zviedru kinorežisors, scenārists un kinoproducents.

Bergmans ir režisējis 62 filmas, no kurām lielākajai daļai rakstījis arī scenārijus, un iestudējis 170 izrādes. Lielākā daļa filmu ir uzņemtas Zviedrijā. Galvenās tēmas visbiežāk ir drūmas — saistībā ar nāvi, slimībām, nodevību un vājprātu. Ingmārs Bergmans ir pirmais režisors, kas saņēma Kannu kinofestivāla goda Zelta palmas zaru par mūža ieguldījumu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ingmārs Bergmans ir dzimis 1918. gada 14. jūlijā Upsālā. Viņa tēvs Ēriks Bergmans bija luterāņu mācītājs un Zviedrijas karaļa kapelāns, bet māte Kārina (dzimusi Okerbluma (Åkerblom)) nāca no turīgas ģimenes un bija medmāsa. Ingmāram bija brālis Dāgs un māsa Margarēta. Tēvs bija ļoti stingrs, kas daudz ko liedza saviem bērniem, kā arī tos sodīja. Pats Ingmārs savās grāmatās ir teicis, ka tas vēlāk deva daudz materiāla viņa filmām un lugām.[1] Deviņu gadu vecumā Ingmāram Bergmanam tika uzdāvināts attēlu projektors Laterna Magica. Jau bērnībā aizrāvās ar leļļu teātra veidošanu.

1937. gadā Ingmārs Bergmans iestājās Stokholmas universitātes koledžā (mūsdienās Stokholmas universitāte), kur studēja literatūru un mākslu.[1] Studiju gados spēlēja studentu teātrī, kur drīz kļuva arī par režisora asistentu. 1942. gadā Bergmanam tika dota iespēja uzvest viņa paša sarakstītu lugu.

1943. gadā apprecējās ar zviedru deju horeogrāfi Elsi Fišeri (Else Fisher), ar kuru laulībā pavadīja tikai divus gadus. 1945. gadā apprecējās ar Ellenu Lunstremu (Ellen Lundström). Laulībā nodzīvoja līdz 1950. gadam. Viņš savas dzīves laikā bija precējies vēl trīs reizes. No 1951. līdz 1959. gadam bija precējies ar Gunu Grutu (Gun Grut), no 1959. līdz 1969. gadam — ar Kebi Lareteju (Käbi Laretei), bet no 1971. līdz 1995. gadam — ar Ingrīdu fon Rozenu (Ingrid von Rosen).

1941. gadā Ingmārs Bergmans sāka nodarboties ar filmu uzņemšanu. Tomēr pirmais nopietnais darbs šajā jomā bija scenārija izveidošana Alfa Sjēberga filmai "Skandāls" (Hets).[1] Pirmā kinofilma, kurā viņš pats bija režisors, bija 1949. gadā uzņemtā filma "Cietums" (Fängelse). Starptautisku slavu Bergmans ieguva ar 1955. gadā uzņemto filmu "Vasaras nakts smaidi" (Sommarnattens leende), kas tika nominēta arī Zelta palmas zara apbalvojumam. 1957. gadā bija vēl divas izcilas filmas — "Septītais zīmogs" un "Zemeņu lauks" (Smultronstället). 1958. gadā Kannu kinofestivālā saņēma labākā režisora balvu. Filma "Zemeņu lauks" ieguva vēl vairākus apbalvojumus.

Trīs Bergmana filmas ir saņēmušas Amerikas Kinoakadēmijas balvu (Oskaru) kā labākā filma svešvalodā. 1960. gadā tā tika pasniegta par filmu "Jaunavu avots" (Jungfrukällan), 1961. gadā — par filmu "Kā spogulī" (Sasom i en spegel) un 1983. gadā — par filmu "Fanija un Aleksandrs" (Fanny och Alexander).

Ingmārs Bergmans nomira 2007. gada 30. jūlijā 89 gadu vecumā. Viņa kaps atrodas Fores kapsētā.

Ievērojamākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Ingmars Bergmanis (latviski). satori: interneta žurnāls. Atjaunināts: 2014. gada 6. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]