Irēna Sendlere
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||||||||
Irēna Sendlere (poļu: Irena Sendlerowa; dzimusi 1910. gada 15. februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā) - poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2 500 ebreju bērnu.
Pasales kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās Pretošanās kustībā un arī t.s. "Žegotas" (Żegota, Rada Pomocy Żydom) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots Varšavas geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažados veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2 500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.
1943. gadā Sendlere tika arestēta, viņai tika piespriests nāvessods, tomēr Žegotas darbieniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakarien ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei "Taisnīgā starp tautām" titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu - Baltā Ērgļa Ordeni.
