Varšava

Varšava
Karaļa pils (augšā pa kreisi), Vecpilsētas Tirgus laukums (augšā pa labi), Polijas prezidenta pils (apakšā pa kreisi), Vilanovas pils (apaksā pa labi)
Karogs Ģerbonis
Varšava
Koordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Mazovijas vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	XIII gs.
Platība
- Kopējā	517 km²
Augstums vjl	100 m m
Iedzīvotāji (2006)
- kopā	1 706 724
- blīvums	3 301,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.um.warszawa.pl/

	Šis objekts vai tā daļa ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Valsts
Nosaukums	Varšavas vēsturiskais centrs
Tips	kultūras
Gads	1980
Kritērijs	ii/vi

Varšava (poļu: Warszawa) ir Polijas galvaspilsēta no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

Vēsture

13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsēta tika noslēgta Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.

1596. gadā Polija karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1794. gadā Suvorova karaspēkam ieņemot pilsētu notika Prāgas slaktiņš. 1795. gadā Varšavu anektēja Prūsija un tā kļuva par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma Napoleons tā kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.

No 1815. gada - Krievijā ietilpstošās Kongresa Polijas galvaspilsēta. 1830 .gada novembrī Varšava sākās Novembra sacelšanās.

1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas Polijas galvaspilsētu. 1920 .gadā Poļu-padomju kara laikā ap pilsētu notiek smagas kaujas, kurās uzvar Polijas karaspēks.

Otra pasaules kara pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu. No 1939. gada Varšava bija ģenerālgubernatūras sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - Varšavas geto sacelšanās, no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - Varšavas sacelšanās. 1944. gads oktobrī Sarkanā armija ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gada notika diskusijas vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tiek atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir no jauna uzcelta.

1995. gadā pilsētā sāk darboties metro.

Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

1980. gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.

Cilvēki

Varšavā dzimuši:

• Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski, 1928 - ) - ASV politiķis
• Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek, 1932 - 2008) - politiķis
• Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
• Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński, 1949 - 2010 ) - politiķis
• Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski, 1941 - 1996) - kinorežisors
• Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie, 1867 - 1934) - fiziķe
• Kazimežs Kuratovskis (Kazimierz Kuratowski, 1896 - 1980) - matemātiķis
• Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot, 1924 - 2010) - matemātiķis
• Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам, 1891 - 1938) - krievu dzejnieks
• Irēna Sendlera (Irena Sendler, 1910 - 2008) - ebreju glābēja
• Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński, 1882 - 1969) - matemātiķis
• Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski, 1901 - 1983) - loģiķis

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads	Iedz.
1700	30 000
1792	120 000
1800	63 400
1830	139 700
1850	163 600
1882	383 000
1900	686 000
1925	1 003 000
1939	1 300 000
1945	422 000
1956	1 000 000
1960	1 139 200
1970	1 315 600
1975	1 436 100
1980	1 596 100
1990	1 611 800
2002	1 707 100
2004	1 676 600
2005	1 694 825
2006	1 700 536

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa