Varšava
Vikipēdijas raksts
| Varšava | |||
 |
|||
|
|||
  Varšava
|
|||
| Koordinātas: Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Mazovijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | XIII gs. | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 517 km² | ||
| Augstums vjl | 100 m m | ||
| Iedzīvotāji (2006) | |||
| - Kopā | 1 706 724 | ||
| - Blīvums | 3 301,2/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.um.warszawa.pl/ | |||
| Šis objekts vai tā daļa ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |
|
| Valsts | |
| Nosaukums | Varšavas vēsturiskais centrs |
| Tips | kultūras |
| Gads | 1980 |
| Kritērijs | ii/vi |
Varšava (Warszawa) - Polijas galvaspilsēta (no 1596.gada), lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija
- 13.gs - Varšava ir mazs zvejnieku ciematiņš.
- 14.gs - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām.
- 1572.g - Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.
- 1596.g - karalis Sigismunds III Vāsa pārceļ galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu.
- 1794.g - Pragas slaktiņš.
- 1795.g - Varšavu anektē Prūsija un tā kļūst par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu.
- 1807.g - Napoleons ieņem Varšavu un tā kļūst par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.
- no 1815.gada - Varšava ir Kongresa Polijas galvaspilsēta.
- 1830.gads - Varšavā sākas Novembra sacelšanās.
- 1918.gads - Varšava kļūst par neatkarīgās Polijas galvaspilsētu.
- 1920.gads - Kauja par Varšavu 1920.gadā.
- 1939.gada 1.septembris - sākas 2.pasaules karš. Luftwaffe bombardē Varšavu.
- 1939.gada 8. līdz 28.septembris - Kauja par Varšavu 1939.gadā.
- no 1939.gada - Varšava ir ģenerālgubernatūras sastāvā.
- no 1943.gada 18.janvāra līdz 16.maijam - Varšavas geto sacelšanās.
- no 1944.gada 1.augusta līdz 2.oktobrim - Varšavas sacelšanās.
- 1944.gads oktobris - Padomju armija ienāk gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā.
- 1945.gads - notiek diskusijas par to, ka Varšava ir tā nopostīta, ka to nav vērts atjaunot.
- pēckara gadi - pilsēta tiek atjaunota. Neliela daļa no Varšavas vecpilsētas tiek restaurēta, tomēr lielu daļu no pilsētas apbūvē ar neizteiksmīgām celtnēm.
- 1995.gads - atklāj Varšavas metro.
[izmainīt šo sadaļu] Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā
1980.gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Varšava iekļauta sarakstā, jo:
1944.gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII.gs līdz XX.gs) rekonstrukcijai no drupām.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Varšavā dzimuši:
- Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski, 1928 - ) - ASV politiķis
- Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek, 1932 - 2008) - politiķis
- Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
- Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
- Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski, 1941 - 1996) - kinorežisors
- Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie, 1867 - 1934) - fiziķe
- Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot, 1924 - ) - matemātiķis
- Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам, 1891 - 1938) - krievu dzejnieks
- Irēna Sendlera (Irena Sendler, 1910 - 2008) - ebreju glābēja
- Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński, 1882 - 1969) - matemātiķis
- Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski, 1901 - 1983) - loģiķis
Skat. pilnāku sarakstu
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700.gada līdz mūsdienām
- 1700: 30,000
- 1792: 120,000
- 1800: 63,400
- 1830: 139,700
- 1850: 163,600
- 1882: 383,000
- 1900: 686,000
- 1925: 1,003,000
- 1939: 1,300,000
- 1945: 422,000 (septembrī)
- 1956: 1,000,000
- 1960: 1,139,200
- 1970: 1,315,600
- 1975: 1,436,100
- 1980: 1,596,100
- 1990: 1,611,800
- 2002: 1,707,100 (Pēc Vesolas rajona pievienošanas)
- 2004: 1,676,600 (2,760,000 aglomerācija)
- 2005: 1,694,825 (2,880,000 aglomerācija)
- 2006: 1,700,536 (2,870,000 aglomerācija)
|
||||||||||||||||||||
