Izjuma

Šis raksts ir par pilsētu Harkivas apgabalā. Par pilsētu Luhanskas apgabalā skatīt rakstu Almazna.

Izjuma
pilsēta
Ізюм
Izjumas Centrālais laukums
Karogs Ģerbonis
Izjuma Izjuma Ukrainas kartē
Izjuma Izjuma Harkivas apgabala kartē
Koordinātas: 49°11′45″N 37°16′49″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Harkivas apgabals
Rajons	Izjumas rajons
Pirmoreiz minēta	1571. gadā
Pilsēta	1685. gadā
Platība
• Kopējā	43,6 km2
Iedzīvotāji (2013)
• kopā	51 511
• blīvums	1 181,4/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
Pasta indeksi	64300-64318
Tālruņu kods	+380 5743
Mājaslapa	city-izyum.gov.ua
Izjuma Vikikrātuvē

Izjuma (ukraiņu: Ізюм) ir pilsēta Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos. Izvietojusies Siverskijdonecas upes krastos 120 km no apgabala centra Harkivas un 502 km no galvaspilsētas Kijivas un ir Izjumas rajona centrs.

Par pilsētu

Pilsēta ir dzelzceļa un autoceļu mezgls. Tās teritorijā atrodas Kremeneca kalns, kuru ietver dabas liegums (apmēram 100 ha). Izjuma ir trešā lielākā pilsēta Harkivas apgabalā. Pilsētā darbojas optiskā stikla un aparātu rūpnīca (izveidota 1923. gadā). Tā ražo optiskās lēcas un medicīnisko optiku. Pilsētā darbojas arī maizes ceptuve un alus ražotne. Vagonu rūpnīca, kura tika izveidota jau 1915. gadā, nodrošina darbu vairāk kā 1000 strādniekiem. Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā. Apkārtnē iegūtie fosfāti tiek izmantoti minerālmēslu ražošanā. Apmēram 430 hektārus no pilsētas teritorijas aizņem mežs. Tikai 9 km attālumā no pilsētas atrodas lielākais Austrumukrainas ezers (Krasnooskoļkas). Pilsētā darbojas novadpētniecības muzejs. Kopš 2003. gada 26. augusta Izjuma ir Tukuma sadraudzības pilsēta.

Vēsture

Polovciešu skulptūras pēc Krievijas karaspēka rīkotās apšaudes (2022).

1571. gadā pieminēts Izjumas ceļš (ukraiņu: Ізюмський шлях) pāri Severskijdoņecai, pa kuru Krimas tatāri devās karagājienos uz Krievijas caristes teritoriju. 1639. gadā pieminēts ciems pie Izjumas kurgāna, bet 1681. gadā uzcēla Izjumas cietoksni, kas sastāvēja no "lielās" un "mazās" pilsētas. "Lielās" pilsētas vietā šobrīd atrodas Izjumas pilsētas centrālā daļa. Cietoksnis šajā pilsētas daļā aizņēma apmēram ceturto daļu. Vieta cietoksnim bija izvēlēta ļoti veiksmīgi, jo to no trim pusēm apņēma upe, bet ceturtajā pusē atradās kalns. Izjumas cietokšņa uzcelšanas datums ir arī pilsētas dibināšanas gads. Lai nodrošinātu drošību uz ceļiem, tajā laikā tika izveidoti arī sardzes punkti. 1685. Izjuma kļuva par kazaku pulka apmetni, kurā mita Izjumas kazaku pulks. Izjumas kazaku pulks pastāvēja līdz 1765. gadam, kad kazaku zemes pievienoja Krievijas impērijai kā Slobodas Ukrainas guberņu (Слободско-Украинская губерния) ar Izjumu kā provinces centru. Harkiva kļuva par guberņas centru, bet Izjuma no 1780. gada par apriņķa centru. 1910. gadā sākumā caur pilsētu uzbūvēja dzelzceļu No Harkivas uz Donbasu, bet 1915. gadā izveidoja lokomotīvju remonta darbnīcu.

Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada 17. aprīlī Izjumu okupēja Vācijas impērijas karaspēks, pēc Vācijas 1918. gada Novembra revolūcijas vācu karaspēks atstāja Izjumu, varu pārņēma Ukrainas Tautas Republikas valdība, tad 1919. gada 14. janvārī boļševiki pasludināja Ukrainas PSR izveidošanu. 1919. gada jūnijā Izjumu ieņēma Dienvidkrievijas bruņotie spēki, bet 22. decembrī Sarkanās armijas sastāvā esošā igauņu divīzija. 1923. gadā Izjuma kļuva par apriņķa centru, bet 1932. gadā par rajona nozīmes pilsētu. Otrā pasaules kara laikā Izjumas apkārtnē norisinājās vairākas lielas kaujas, kurās Vērmahts sakāva Sarkano armiju. Īpaši smaga bija Otrā Harkivas kauja 1942. gada maijā un Trešā Harkivas kauja 1943. gada februārī, kurās gāja bojā vai nokļuva gūstā vairāki simti tūkstošu Sarkanās armijas karavīru.

Pilsētas ģerbonis tika apstiprināts 2001. gada 25. septembrī, kas simbolizē ne tikai pilsētu, bet arī rajonu. Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Krievijas karaspēks 1. aprīlī pēc smagām kaujām okupēja Izjumas pilsētu, bet 11. septembrī Ukrainas armija to atbrīvoja.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izjuma.
• Pilsētas alternatīvā internetvietne Arhivēts 2009. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. (ukrainiski)
• Par pilsētu (angliski)
• Izjumas muzejs (krieviski)