Tukums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Tukums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tukums
Tukuma centrs
Tukuma centrs
Flag of Tukums
Karogs
Tukums
Ģerbonis
Tukums
Red pog.png
Tukums
Koordinātas: 56°58′0″N 23°9′12″E / 56.96667°N 23.15333°E / 56.96667; 23.15333Koordinātas: 56°58′0″N 23°9′12″E / 56.96667°N 23.15333°E / 56.96667; 23.15333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tukuma novads
Pilsētas tiesības kopš 1795. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Tukkum, Tuckum
Platība
 - Kopējā 12,9 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 19 118
 - blīvums 1 482/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3101, LV-3102, LV-3104
Tālruņu kods (+371) 631
Mājaslapa: www.tukums.lv

Tukums ir pilsēta Zemgalē, Tukuma novada centrs. Pilsēta atrodas Slocenes upes krastos. Tukuma platība ir 12,9 km2. 2014. gada 1. jūlijā bija 19 118 iedzīvotāji.[1] Caur pilsētu iet dzelzceļa līnijas, kas savieno Tukumu ar Jelgavu, Rīgu un Ventspili. Darbojas divas dzelzceļa stacijas — Tukums I un Tukums II, kā arī autoosta.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas nosaukums ir cēlies no Baltijas somu valodām: vai nu no Tukku magi (mūsdienu lībiešu: Tukā mō), kas skaidrojams kā "pakalnu rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem tutkam maa — "gala zeme".[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795).[3]

Sākotnēji pilsētas vietā dzīvoja Vanemas līvi. Līdz vācu bruņinieku iebrukumam šeit atradās kuršu pilskalns ar koka pili. Par citu etnosu esamību liecina arī vairākkārtēji arheoloģiskie izrakumi Tukuma pilskalnā un citviet. Vēstures avotos Tukuma vārds pirmo reizi minēts 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā. Livonijas ordenis Tukumā pie senā satiksmes ceļa, kas caur tagadējo Jūrmalu savienoja Rīgu ar Kuldīgu un tālāk ar Prūsiju, uzcēla mūra pili. Pils celtniecības laiks nav precīzi zināms, bet uzskata ka tā celta mestra Gotfrīda fon Roges valdīšanas laikā (1298 - 1307). Savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu. Zināms, ka 1381. gadā Tukumā mitinājās mestrs Vilhelms no Frīmersheimas. Vēstures avotos Tukums kā miests minēts 1445. gadā. Livonijas pilsoņu karu laikā Tukumu 1484. gadā mēģināja ieņemt Rīgas karaspēks, ar mērķi to pievienot Rīgas landfogtejai.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukums kļuva par virspilskunga rezidenci. Pēc atkārtotas izpostīšanas Zviedru-poļu kara, Otrā Ziemeļu kara un Lielā Ziemeļu kara laikā Tukuma pils zaudēja savu militāro nozīmi. 18. gadsimtā, pārbūvējot pils ziemeļrietumu stūri, izveidoja divstāvu torni, kurā šobrīd atrodas pilsētas vēstures muzejs „Pils tornis”.

Pēc tam, kad 1795. gadā Krievijas impērija anektēja Kurzemes hercogisti, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, bet pēc sešiem gadiem tika atvērta pirmā skola. 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas. Pēc piecpadsmit gadiem parādījās pirmais ielu apgaismojums. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Tukums. 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā norisinājās bruņotā sacelšanās, kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki. 1923. gadā tika uzsākta pilsētas elektrifikācija. Kopš 1995. gada pilsētā notiek ikgadējie Tukuma pilsētas svētki.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita dinamika (1797-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads 1797 1863 1881 1897 1920 1925 1930 1935 1941 1959 1970 1979 2000 2011
iedz.skaits 1232 3398 6151 7555 4433 7167 7658 8144 6926 10832 14760 18895 18886 18402

Tautības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni igauņi vācieši tatāri un citi
1863 3398 492 114 krievi 0 14 0 1802 0 0 970 0 6
1881 6151 1988 107 krievi 0 3 0 2858 4 0 1189 0 2
1897 7555 3940 120 6 0 25 8 2296 0 2 1152 4 2
1925 7167 5507 89 2 nez. 43 22 1025 nez. 4 378 nez. 97
1930 7658 5937 95 44 nez. 41 22 968 nez. 11 448 nez. 92
1935 8144 6358 100 59 nez. 68 35 953 nez. 12 451 nez. 108
1989 21439 14097 4849 680 839 201 144 52 359 14 25 46 132
2000 18886 14393 2745 481 346 202 129 25 444 14 nez. nez. 107
2011 18402 15309 1897 340 262 138 133 nez. nez. nez. nez. nez. 323

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumā strādā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Tukuma filiāle. Pilsētā darbojas arī sešas vispārizglītojošās skolas. No tām viena ir ģimnāzija (Tukuma Raiņa ģimnāzija), divas vidusskolas (Tukuma 2. vidusskola un Tukuma 3. vidusskola) un viena vakara un neklātienes skola (Tukuma vakara un neklātienes vidusskola), kā arī trīs pamatskolas (Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola, Tukuma 2. pamatskola un Tukuma speciālā internātpamatskola).

Par jaunākajiem tukumniekiem rūpējas 5 pirmskolas izglītības iestādes. Bez šīm izglītības iestādēm šeit darbojas arī Tukuma Mūzikas skola un Tukuma Mākslas skola, kurās skolēni var darboties ārpusskolas nodarbībās. Sporta nodarbības piedāvā Tukuma Sporta skola.[4]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukumam ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. 502. lpp.
  3. [http://dspace.utlib.ee/../verhandlung_33_1942.pdf?sequence=5 A. Tuulse. "Die Burgen in Estland und Lettland", Dorpat 1942. - 230 lpp.
  4. Tukuma sporta skola. Tukums.lv. Atjaunināts: 2012. gada 29. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]