Krimas tatāri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krimas tatāri
Qırımtatarlar
IGasprinskiy.jpgNoman Chelebicihan.jpg
I. GaspiraliN. Čelebidžihans
Visi iedzīvotāji
500 000—2 000 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Karogs: Ukraina Ukraina 248 200[1]
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna 150 000
Karogs: Turcija Turcija 50 000

Karogs: Rumānija Rumānija 24 137[2]
Valodas
krimas tatāru valoda
Reliģijas
vairums musulmaņi
Radnieciskas etniskas grupas
Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.

Krimas tatāri (Krimas tatāru: Qırımtatarlar) ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji. Krimas tatāri runā Krimas tatāru valodā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krimas tatāri cēlušies no tādām tjurku etniskajām grupām kā bulgāri, hazāri, pečeņegi un kumani. Krimas tatāru etnoģenēzē piedalījušās arī citas tautas (alāni, armēņi, slāvi, rumāņi, grieķi, turki, Krimas goti, čerkesi, venēcieši un dženovieši), kas agrāk apdzīvojuši Krimas pussalu un tuvumā esošās Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijas. No 15. līdz 18. gadsimtam pastāvēja spēcīga Krimas tatāru valsts — Krimas haniste. 1783. gadā hanisti anektēja Krievijas impērija. 19. gadsimta vidū Krievijas īstenotās represīvās politikas, Krimas kara un Krievu-turku kara rezultātā, apmēram 200 000 no 300 000 Krimas tatāru emigrēja uz Osmaņu impēriju, kā rezultātā ievērojama daļa Krimas tatāru dzīvo Turcijā, Bulgārijā un Rumānijā. Otrā pasaules kara nobeigumā faktiski visa Krimas tatāru tauta tika izsūtīta uz Vidusāziju, kā arī citām attālām PSRS vietām. Tikai 1980. gadu vidū Krimas tatāriem tika atļauts atgriezties tēvzemē.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Results / General results of the census / National composition of population. All-Ukrainian Census, 2001 (December 5 2001). Atjaunināts: 2007-08-05.
  2. Recensamant Romania 2002 (Romanian). Agentia Nationala pentru Intreprinderi Mici si Mijlocii (2002). Atjaunināts: 2007-08-05.