Jānis Dikmanis

Vikipēdijas lapa
Jānis Dikmanis
Jānis Dikmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 10. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1969. gada 7. jūnijā (86 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Tautība Latvietis

Jānis Dikmanis (dzimis 1882. gada 10. jūnijā Rīgā, miris 1969. gada 7. jūnijā Ņujorkā, ASV)[1] bija pirmais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, SOK loceklis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc skolas beigšanas uzsāka darbu F. Meiera eksporta firmā Rīgā.[2] 1904. gadā viņš tika uzņemts II Rīgas riteņbraucēju biedrībā, kas ir vecākā latviešu sporta organizācija.[2] Tāpat viņš iesaistījās administratīvajā darbībā, rīkojis sacensības un bijis riteņbraukšanas eksaminācijas komisijas loceklis.[2] 1904. gada 4. maijā piedalījies pirmajā zināmajā latviešu maratonā Rīga—Jelgava.[3] 1908. gadā beidzis sportot.[3]

Kopš 1909. gada darbojās vienīgi sporta administratīvajā darbā.[2]

Pēc Pirmā pasaules kara kļuva par Latvijas Sporta biedrības (LSB) priekšsēdētāja biedru, savukārt no 1928. līdz 1944. gadam ieņēmis priekšsēdētāja amatu.[3] 1922. gada 23. aprīlī J. Dikmanis kļuva par tikko dibinātās Latvijas Olimpiskās komitejas pirmo prezidentu.[2] Šajā amatā viņš noturējās līdz 1933. gadam. Vadīja Latvijas olimpisko komandu trijās Olimpiskajās spēlēs (1924, 1928, 1932). Laikā no 1926. līdz 1947. gadam viņš bija SOK loceklis.[4] J. Dikmanis ir vienīgais latvietis, kas bijis šīs organizācijas loceklis.[2]

1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, mūža nogali pavadīja ASV, kur miris 1969. gada 7. jūnijā.[5] ASV darbojās latviešu sporta dzīvē.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 5. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Pirmais un vienīgais». Sporto.lv. Skatīts: 2012. gada 5. maijā.[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 3,2 Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā komiteja. 2003. 352. lpp. ISBN 9984-10-175-4.
  4. 4,0 4,1 Staģis, Andris (2012. gada 5. jūnijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 22 (848): 54. lpp. ISSN 1691-0451.
  5. «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca». Letonika.lv. Skatīts: 2012. gada 5. maijā.


Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
1922—1933
Pēctecis:
Roberts Plūme