Roberts Plūme

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Roberts Plūme
Personas dati
Dzimis 1897. gada 16. maijā
Valsts karogs: Krievija Jaunjelgava, Krievijas impērija
Miris 1956. gada 25. augustā (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Kanāda Toronto, Kanāda
Tautība Latvietis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (Vasara: 1924, 1928; Ziema: 1924)

Roberts Plūme (1897. gada 16. maijs1956. gada 25. augusts) bija latviešu sportists, aktīvs sporta administrators.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1897. gada 16. maijā Jaunjelgavā, Pirmā Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju.

1917. gadā absolvējis ģimnāziju Jaroslavļā ar atzinību par sekmēm.[1]

1933. gadā ar maģistra grādu beidzis Latvijas universitātes tieslietu fakultāti. Strādājis par notāru Smiltenē, Rīgā un Liepājā.

Kopš 1912. gada aktīvi nodarbojies ar sportu, startējot sporta biedrības "Marss" sastāvā. 1914. gada Krievijas II olimpiādē Marsa komanda (Beitlers, Trautmanis, Plūme un Polis) ieguva pirmo vietu.[1] Šajā laikā nodarbojies arī ar slēpošanu un desmitcīņu. 1915. gadā kļuva par Viskrievijas čempionu riteņbraukšanā. 1921. gadā pēc soda izciešanas kā "kontrrevolucionāram" atgriezās Latvijā[2] un no 1922. līdz 1925. gadam bija Latvijas čempions riteņbraukšanā. Plūme bija spēcīgs sprinta distancēs un trekā, piedalījies arī daudzās starptautiskās sacensībās Rietumeiropā. Šajā laika posmā ir arī Latvijas čempions slēpošanā, boksā un pieccīņā. 1924. gadā pārstāvēja Latviju ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī kā slēpotājs. 50 kilometru slēpojumā, pārvarot pusi distances putenī, Roberts Plūme izstājās. 1924. un 1928. gadā kā riteņbraucējs piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē un Amsterdamā. Viņš ir vienīgais Latvijas sportists, kas piedalījies gan Vasaras, gan Ziemas Olimpiskajās spēlēs.[3]

Līdzās aktīvai sportošanai Plūme nodarbojās ar sporta organizēšanu. Dibināja un ilgus gadus vadīja plaši pazīstamo studentu sporta biedrību Universitātes sports, arī Latvijas basketbola savienību, Ziemas sporta savienību un Riteņbraukšanas savienību. No 1933. līdz 1936. gadam vada Latvijas Olimpisko komiteju, bet vācu okupācijas laikā (1941 - 1944) ir Latvijas sporta vadītājs.

Sākot ar 1936. gadu ar Kārļa Ulmaņa atbalstu aktīvi organizēja Vienības velobraucienu.[4]

Aktīvi darbojies arī studentu organizācijās. Bijis studentu korporācijas Fraternitas Lettica biedrs, vadījis Baltijas studentu apvienību un Starptautisko studentu konfederāciju.

Pirms Latvijas okupācijas devās trimdā uz Austriju, vēlāk uz Kanādu, kur bija aktīvs latviešu sabiedrībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Stadions, Nr.36 (25.05.1933) Plūme Roberts Plūme Roberts Plūme|issueType:P
  2. Cilvēks, kurš paspēja visu
  3. Staģis, Andris (2012. gada 15. maijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 19 (845): 39. lpp. ISSN 1691-0451.
  4. Riteņbraukšanas sports Latvijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Fricis Ķergalvis
Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs
1925—1935
Pēctecis:
Alfrēds Ivanovskis
Priekštecis:
Jānis Dikmanis
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
1933—1934
Pēctecis:
Marģers Skujenieks