Jēkabpils Aizsargu nams
| Aizsargu nams | |
|---|---|
 | |
 | |
| Citi nosaukumi | Jēkabpils tautas nams |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | funkcionālisms |
| Atrašanās vieta |
 Vecpilsētas laukums 3, Jēkabpils, Latvija |
| Būvniecības sākums | 1935 |
| Pabeigta | 1936 |
| Īpašnieks | Pašvaldības īpašums |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Maksis Lucs |
| Oficiālais nosaukums: Aizsargu nams | |
| Aizsardzības numurs | 9114 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2015. gada 21. novembris |
Jēkabpils Aizsargu nams bija viens no pirmās Latvijas brīvvalsts celtajiem un vecākajiem aizsargu namiem.[1] Šādi speciāli būvēti nami bijuši arī Madonā, Vandzenē, Valkā, Maltā un Talsu novadā.[2] Bijušā Jēkabpils Aizsargu nama celtne ir saglabājusies līdz mūsdienām, kurā izvietojies Jēkabpils Tautas nams, atrodas Vecpilsētas laukumā.
Nams pildīja organizācijas aktivitāšu vietas un patvēruma funkcijas, ka arī bijis nacionālās kultūras idejas uzturēšanas un kopšanas centrs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji, lai nosargātu jauno neatkarīgo Latviju, tiek dibināti aizsargi kā pašaizsardzības vienības. Liepājā, 1919. gada 20. martā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un finanšu ministrs izdod izdeva noteikumus, kuri paredzēja, ka katrā pagastā dibināma aizsargu nodaļa. Vēlākos gados aizsargu nodaļas pārveidojās karaspēkam līdzīgās vienībās un organizācijai bija centralizēta vadība. Aizsargi bija pakļauti iekšlietu un kara ministram.[2] Valstī izveidojās 19 aizsargu pulki, no kuriem viens bija Jēkabpilī atradošais 4.aizsargu pulks, kura komandieris bija Mārtiņš Kadašs. Pulka aktivitātes ieņēma ļoti nozīmīgu vietu pilsētas dzīvē.[3]
1927. gadā tiek nodibināts pulka klubs, kas ir bijušais sieviešu klosteris - vienstāva mūra celtne, ko pulks īrē no Pokrova draudzes. Vēlāk šis nams tiek iegūts savā īpašumā. 1936. gadā šī ēka tiek pamatīgi pārbūvēta un saukta par Aizsargu namu.[3] Bijušajam klostera namam klāt tiek piebūvēta divstāvu ēka ar plašām sarīkojuma telpām un modernu skatuvi. Aizsargu nams ticis uzbūvēts par tautas ziedojumiem ar mērķi kopt nacionālo ideju un kultūru.
Pēc pārbūves un nama atklāšanas šeit notiek daudzi kultūras pašākumi — priekšlasījumi un kursi, teātra izrādes, orķestru un koru priekšnesumi.[3] Aizsargu namā darbojies savs pūtēju orķestris un teātris. Bieži Aizsargu namā viesojušies profesionāli mākslinieki, to vidū Latvijas Nacionālā opera.[2]
1940. gada 8. jūlijā ar okupācijas varas Latvijas Tautas valdības lēmumu Aizsargu organizācija visā valstī tiek likvidēta un Jēkabpils Aizsargu nams beidz eksistēt.[2] Tā vietā ēkā izvietojas Jēkabpils kultūras nams, kas 1948. gadā tiek pārdēvēts par Oškalna kultūras namu, bet kopš 1990. gada Tautas nams.[4]
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aizsargu nams ir divstāvu apmesta mūra celtne ar konstruktīvisma elementiem. Ēkai ir funkcionālismam raksturīgās profilētās dzegas, starpdzegas, ritmiskās logailu rindas, kas uzsver fasādes horizontālo dalījumu, kuru kontrastējoši pārtrauc izteikti vertikāli apjomi, piemēram, kāpņu telpas. Pilnībā ir saglabājusies zāles sākotnējā interjera apdare tautiskā stilā– balkons, balstīts uz kolonām, balkona koka apdare, griestu dekoratīvā apdare ar auseklīša zīmi griestu centrā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- www. laukums.jekabpils.lv Arhivēts 2011. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
- www.bdaugava.lv
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Aicina saglabāt bijušā Aizsargu nama kultūrvēsturisko nozīmi
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Brīvā Daugava
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 37.lpp.
- ↑ «Jēkabpils Vecpilsētas laukums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. martā. Skatīts: 2011. gada 27. februārī.