Madona
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Madonna.
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Madona (stacija).
| Madona | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
|
||||||
|
||||||
| Koordinātas: | ||||||
| Novads | Madonas novads | |||||
| Platība | 10,5 km² | |||||
| Iedzīvotāji (2010) | 8734[1] | |||||
| Blīvums | 831.8 iedz./km² | |||||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Modohn | |||||
| Pilsētas tiesības | no 1926. gada | |||||
| Pasta indekss | LV-4801 | |||||
| Mājaslapa | www.madona.lv | |||||
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs. Pēc iedzīvotāju skaita 25. lielākā pilsēta Latvijā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Madonas apkārtne bijusi apdzīvota jau senākos laikos, ko apliecina atrastie senkapi pilsētas apkārtnē. Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. g., kad virsbīskaps Silvestrs viņam piederošo Biržu muižas zemi sāka iznomāt. Taču zviedru valdība to atkal pārņēma valsts īpašumā. Pēc Ziemeļu kara Madona kļuva par Krievijas impērijas īpašumu. Imperatore Elizabete (Елизавета Петровна - 29.12.1709.- 05.01.1762.) Biržu muižu, līdz ar dažām citām Vidzemes muižām uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (граф Александр Борисович Бутурлин; 1694—1767).
Imperatore Katrīna II dāvātos novadus vēlāk atpirka, bet tikai tādēļ, lai uzdāvinātu citam galma pietuvinātajam - serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam. Arī XIX-XX gs. mijā Madonas pilsētas vietā vēl bija Biržu muižas lauki.
Kā apdzīvots centrs, Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. g., kad Biržu muižas kalna pakājē ap Leivēra krogu cēla pirmās koka un mūra ēkas.
Pēc vienas versijas Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera. Pēc citas, savu nosaukumu Madona ieguvusi no Biržu muižas, ko vāciski sauca Madohn vai Modohn; tāpat to saukuši arī krievi. Tādēļ arī jauno dzelzceļa staciju, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Valka nosauca par Madonu. Tā sāka saukties arī apdzīvota vieta, kas sāka augt pēc Madonas stacijas uzcelšanas 1903. g.[2]
Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķirtas 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925.gada 1.aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. g. Madonā bija 1357 iedzīvotāji.
1959. g. Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. g. iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 kv.km.
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju sastāvs
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, 2007. gada 1. janvārī pilsētā bija 9242 iedzīvotāju.
| Tautība | Skaits | % |
|---|---|---|
| Latvieši | 7302 | 79 |
| Krievi | 1479 | 16 |
| Baltkrievi | 166 | 1,79 |
| Ukraiņi | 93 | 1 |
| Poļi | 83 | 0,89 |
| Citi | 122 | 1,32 |
Iedzīvotāju blīvums ir 888 cilvēki uz kvadrātkilometru.
Madonas pilsētā 2007. gadā dominējošo grupu veido darbaspējīgie iedzīvotāji — 5925, līdz darbaspējas vecumam 1339, pēc darbaspējas vecuma 1867.
Bezdarba līmenis ir 3,5% jeb 211 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita (uz 31.12.2007.).[3]
[izmainīt šo sadaļu] Daba
Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi, tādas kā Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas - Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.
[izmainīt šo sadaļu] Apskates vietas un objekti
|
|
|
(Vikipēdija nav ceļvedis tūristiem Attālumi starp pilsētām būtu jādzēš (kam šāda informācija vajadzīga un kāpēc tieši šīs pilsētas ?)) |
Madonas novadpētniecības muzejs - dibināts 1944. g., tajā savākts vairāk nekā 107000 muzeja vienību. Muzejs ierīkots bijušās Biržu muižas vēsturiskajā centrā.
Mīlestības grava. Cauri Mīlestības gravai tek Madonas upīte, gar kuras krastiem vijas parka taciņas. Gravas piekājē atrodas aizsprosts ar strūklaku.
Madonas 2. vidusskola - pirmā trīsstāvu ēka Madonā, celta 1924.-1926. g.
Bijusī viesnīcas ēka - viena no vecākajām pilsētas ēkām, celta 1901. g. no laukakmeņiem un ķīeģeļiem. Atrodas Poruka un Saules ielu krustojumā.
Lazdonas luterāņu baznīca - būvēta 1802.-1805. g., iesvētīta 1806. g. Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca - 1863.-1866.g. Madonas katoļu baznīca - 1931.-1934. g.
[izmainīt šo sadaļu] Attālumi līdz citām pilsētām
- Rīga — 175 km, (caur Ērgļiem) — 147 km;
- Gulbene — 50 km;
- Cēsis — 84 km;
- Pļaviņas — 44 km;
- Rēzekne — 95 km;
- Ērgļi — 43 km.
- Cesvaine - 15 km;
- Valmiera
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp
- ↑ Interneta resurss, www.madona.lv
|
|||||
|
||||||||
|
||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||