Madona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Madonna.
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Madona (stacija).
Madona
Skats no Domes ēkas
Skats no Domes ēkas
Flag of Madona
Karogs
Madona
Ģerbonis
Madona
Red pog.png
Madona
Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E / 56.85111; 26.21944Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E / 56.85111; 26.21944
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Madonas novads
Pilsētas tiesības kopš 1926. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Modohn
Platība
 - Kopējā 10,5 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 8 213
 - blīvums 782,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4801
Mājaslapa: www.madona.lv

Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs. Pēc iedzīvotāju skaita 24. lielākā pilsēta Latvijā.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vienas versijas Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera. Pēc citas, savu nosaukumu Madona ieguvusi no Biržu muižas, ko vāciski sauca Madohn vai Modohn, tāpat to saukuši arī krievi. Tādēļ arī jauno dzelzceļa staciju, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Valka nosauca par Madonu. Tā sāka saukties arī apdzīvota vieta, kas sāka augt pēc Madonas stacijas uzcelšanas 1903. gadā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers iznomāja Biržu muižas zemi. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (Бутурлин), bet imperatore Katrīna II - serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam.

Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji.

1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km2.

Iedzīvotāju sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2014. gada 1. jūlijā bija 8 213 iedzīvotāji.[1] Iedzīvotāju blīvums ir 782,2/km2.

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Madonā
Tautība Procenti
Latvieši (7302)
  
79%
Krievi (1479)
  
16%
Baltkrievi (166)
  
1.79%
Ukraiņi (93)
  
1%
Poļi (83)
  
0.89%
Citi (122)
  
1.32%

Madonas pilsētā uz 01.01.2013. iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veido darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826.

Bezdarba līmenis ir 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita (uz 31.07.2012.).[3]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi, tādas kā Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas - Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Apskates vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novadpētniecības muzejs - dibināts 1944. g., tajā savākts vairāk nekā 107000 muzeja vienību. Muzejs ierīkots bijušās Biržu muižas vēsturiskajā centrā.

Madonas strūklaka

Mīlestības grava. Cauri Mīlestības gravai tek Madonas upīte, gar kuras krastiem vijas parka taciņas. Gravas piekājē atrodas aizsprosts ar strūklaku.

Madonas 2. vidusskola - pirmā trīsstāvu ēka Madonā, celta 1924.-1926. g.

Poruka iela Madonā, 2006. g.

Bijusī viesnīcas ēka - viena no vecākajām pilsētas ēkām, celta 1901. g. no laukakmeņiem un ķīeģeļiem. Atrodas Poruka un Saules ielu krustojumā.

Lazdonas luterāņu baznīca - būvēta 1802.-1805. g., iesvētīta 1806. g. Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca - 1863.-1866.g. Madonas katoļu baznīca - 1931.-1934. g.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp
  3. NVA Madonas filiāles dati