Aizsargi (organizācija)

Šis raksts ir par organizāciju "Aizsargi". Par citām jēdziena aizsargs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aizsargi - pēc Somijas aizsargu organizācijas (somu: Suojeluskunta) parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā starpkaru posmā (1918.-1940.), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību. Dibināta 1919. gada 20. martā ar Latvijas Pagaidu valdības vadītāja K.Ulmaņa un iekšlietu ministra M.Valtera rīkojumu, bet 1921. gadā pārorganizēta par patstāvīgu militāru formāciju. Organizācijas darbību regulēja Iekšlietu ministrijas instrukcijas. Aizsargu organizācijā varēja brīvprātīgi iestāties ikviens lojāls pilsonis, kas nebija tiesas sodīts un bija militāri apmācīts, līdz ar to pamatsastāvu galvenokārt veidoja Latvijas armijas atvaļinātie virsnieki, instruktori un kareivji. Pēc sociālā stāvokļa Aizsargu organizācijas biedru 3/4 bija laucinieki (ap 30% vecsaimnieku, 20% jaunsaimnieku un 25% strādnieku) un 1/4 pilsētnieki.

Tas bija diezgan ievērojams spēks, kas skaitliski pārsniedza pat regulārās armijas sastāvu. 1940. gadā organizācijā bija 31 766 aizsargi, 14 810 aizsardzes un 14 000 jaunsargu, pēc teritoriālā principa sadalīti 19 pulkos (katrā apriņķī viens), kas savukārt bija iedalīti bataljonos, rotās, vados un grupās. Bez tam bija vēl atsevišķs Dzelzceļu aizsargu pulks, Aizsargu aviācijas pulks ar 26 lidmašīnām, 3 aizsargu jūras divizioni u.c. speciālas vienības. Kara gadījumā Valsts prezidentam bija tiesības Aizsargu organizāciju nodot Kara ministrijas rīcībā. Aizsargu organizācijas administratīvi saimnieciskā pamatvienība bija nodaļa (katrā pagastā viena). Pilsētās un speciālos pulkos aizsargi bija apvienoti administratīvi saimnieciskās vienībās, raugoties no lietderības viedokļa. Aizsargu organizācija ieņēma redzamu vietu arī kulturāli sabiedriskā dzīvē, esot vai vienīgie sabiedriskās dzīves organizētāji ārpus pilsētām. Tai piederēja 89 nekustami īpašumi, galvenokārt Tautas nami provincē.

Aizsargi bija galvenie 1934. gada 15. maija apvērsuma tiešie izpildītāji. 1936. gadā par augstāko aizsargu vadoni tika pasludināts valsts un ministru prezidents K. Ulmanis. 1937. gadā aizsargu organizācija tika pakļauta sabiedrisko lietu ministram.

Organizācija likvidēta 1940. gada 23. jūnijā pēc Latvijas okupācijas.

Skat. arī Latvijas Aizsargu organizācija

Ārējās saites

• Latvijas Aizsargu I kongresā pieņemtais aizsargu satversmes projekts.
• Aizsargi - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
• LVAA izstādes "Latvijas Aizsargu organizācija patiesības gaismā 1919-1940" katalogs.