Jūlija Timošenko

Vikipēdijas lapa
Jūlija Timošenko
Jūlija Timošenko 2009. gadā
Ukrainas premjerministre
Amatā
2007. gada 18. decembris — 2010. gada 11. marts
Prezidents Viktors Juščenko
Priekštecis Viktors Janukovičs
Pēctecis Mikola Azarovs
Amatā
2005. gada 24. janvāris — 2005. gada 8. septembris
Prezidents Viktors Juščenko
Priekštecis Mikola Azarovs
Pēctecis Jurijs Jehanurovs

Dzimšanas dati 1960. gada 27. novembris
Dņipropetrovska, Ukraina
Politiskā partija Jūlijas Timošenko bloks
Dzīvesbiedrs(-e) Oleksandrs Timošenko
Reliģija Ukrainas pareizticīgo

Jūlija Timošenko (ukraiņu: Юлія Володимирівна Тимошенко; dzimusi 1960. gada 27. novembrī Dnipropetrovskā) ir ukraiņu politiķe. Politiskās partijas Visukrainas apvienība "Tēvzeme" līdere. 2006. gada Ukrainas parlamenta (Radas) vēlēšanās vadīja Jūlijas Timošenko vēlēšanu bloku.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1960. gadā Dnipropetrovskā Vladimira Grigjana un Ļudmilas Telehinas ģimenē. Par Timošenko etnisko izcelsmi izteikti dažādi viedokļi. Kaut arī viņas biogrāfi rakstīja, ka viņas tēvs ir bijis Armēnijas ebrejs, tomēr vēlāk pati Timošenko apgalvoja ka viņas tēvs ir bijis latvietis.[1] Vecāki šķīrās, kad Jūlijai bija trīs gadi. Pēc vietējās skolas beigšanas studēja ekonomiku Dņipropetrovskas Valsts universitātē, studiju laikā 1979. gadā apprecējās ar Oleksandru Timošenko. Strādāja par inženieri Dnipropetrovskas mašīnbūves uzņēmumā. Perestroikas laikā 1988. gadā viņa kopā ar vīru nodibināja kooperatīvu, no 1989. gada vadīja jauniešu centru. 1991. gadā nodibināja kompāniju "Ukrainas benzīns". Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Timošenko bija Ukrainas Apvienotās Energosistēmas vadītāja (1995-1997), darbojās dabasgāzes sektorā un bija viena no Ukrainas bagātākajiem cilvēkiem.

Oranžās revolūcijas laikā Timošenko bija Viktora Juščenko sabiedrotā un 2005. gada janvārī kļuva par Ukrainas premjerministri, tomēr tā paša gada septembrī savstarpējo domstarpību dēļ Juščenko atcēla viņu no amata. Arī pēc uzvaras 2006. gada vēlēšanās pretrunas starp Juščenko un Timošenko ilgāku laiku neļāva sastādīt funkcionējošu valdību. Timošenko atguva premjerministres amatu 2007. gada 18. decembrī. Pēc 2010. gada Radas vēlēšanām Timošenko savu premjerministres posteni zaudēja.

2011. gada 11. oktobrī tiesa Jūlijai Timošenko piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem par savu pilnvaru pārsniegšanu, 2009. gadā noslēdzot Ukrainai neizdevīgu līgumu ar Krieviju par dabasgāzes piegādi.[2]

Eiromaidana protesta kustības rezultātā 2014. gada 22. februārī Ukrainas Parlaments nobalsoja par Timošenko tūlītēju atbrīvošanu no cietuma. Tās pašas dienas pēcpusdienā Timošenko atbrīvoja no apsardzes Harkivas slimnīcā un aizveda uz Kijivas Neatkarības laukumu, kur viņa uzrunāja sapulcējušos ļaudis, uzsverot, ka Ukrainā ir sākusies brīvu cilvēku, brīvas valsts un eiropeiskas valsts ēra.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Mikola Azarovs
Ukrainas premjerministre
2005
Pēctecis:
Jurijs Jehanurovs
Priekštecis:
Viktors Janukovičs
Ukrainas premjerministre
20072010
Pēctecis:
Mikola Azarovs