Kārlis Zušmanis

Vikipēdijas lapa
Kārlis Zušmanis
Kārlis Zušmanis
Dzimis Kārlis Zušmanis
1945. gada 24. janvārī
Smiltene Karogs: Latvija Latvija
Miris 2015. gada 11. maijā (70 gadu vecumā)
Smiltene Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās aktieris

Kārlis Zušmanis (dzimis 1945. gada 24. janvārī Smiltenē,[1] miris 2015. gada 11. maijā Smiltenē[2]) bija latviešu teātra un kino aktieris.

1971. gadā absolvējis Andreja Miglas vadīto Liepājas teātra 1. studiju. No 1968. līdz 1978. gadam spēlēja Liepājas teātrī, kur spēlējis vadošas lomas Lāčplēsis, D’Artanjans, Spartaka sacelšanās vergu vadonis Krikss, princis Normunds "Sidraba šķidrautā", Ješka "Laimes lācī", Aleksis "Skroderdienās "Silmačos"". No 1978. gada Drāmas teātra (tagad Nacionālā teātra) aktieris. No 1981. gada arī Latvijas radio teātra aktieris.[2]

Daudz filmējies Latvijā un bijušās Padomju Savienības kinostudijās: "Pūt, vējiņi!" (1973.), "Zem apgāztā mēness" (1977.), "Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks" (1978.), "Trīs minūšu lidojums" (1979.), "Nakts bez putniem" (1979.), "Vasara bija tikai vienu dienu" (1980.), "Sindikat-2" (1981.), "Mirāža" (1983.), "Fronte tēva pagalmā" (1984.), "Vorota v nebo" (1984.), Pēdējā indulgence" (1985.), "Bailes" (1986.), "Aizaugušā grāvī viegli krist" (1986.), "Apbraucamais ceļš" (1986.), "Dīvainā mēnessgaisma" (1987.), "Sēklis" (1988.), "Zītaru dzimta" ("Vecā jūrnieku ligzda") (1989.), "Suns, kas mācēja dziedāt" (1991.), "Depresija" (1991.), "Šopēna noktirne" (1992.)

Deviņdesmitajos gados pametis teātra un kino pasauli.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Liepājas kino muzejs
  2. 2,0 2,1 2,2 «Miris bijušais Liepājas teātra aktieris Kārlis Zušmanis :: irLiepāja». www.irliepaja.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-18. Skatīts: 2017-12-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]