Smiltene

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Vidzemē. Par ciemu Vīksnas pagastā skatīt rakstu Smiltene (Vīksnas pagasts).
Smiltene
Smiltenes baptistu baznīca Smiltenes baptistu baznīca
Smiltenes karogs Smiltenes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Smiltene (Latvija)
Smiltene
Smiltene
Koordinātas: 57°25′27″N 25°54′24″E / 57.42417°N 25.90667°E / 57.42417; 25.90667Koordinātas: 57°25′27″N 25°54′24″E / 57.42417°N 25.90667°E / 57.42417; 25.90667
Novads Smiltenes novads
Platība 7,8 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.) 5 578[1]
Blīvums 715,1 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Smilten
Pilsētas tiesības no 1920. gada
Pasta indekss LV-4729
Mājaslapa www.smiltene.lv

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada centrs. Pilsētai cauri tek Abuls, pilsētas teritorijā atrodas arī Tepera ezers, kas radīts mākslīgi, aizsprostojot Abulu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiltenes plāns 17. gadsimtā ar Abula upi, Vidus ezeru un ar sarkanu līniju iezīmēto mūra pili (no Zviedrijas kara arhīva).
Smiltenes pilsmuiža 19. gadsimtā.[2]

Smiltenes pils pirmo reizi minēta 1359. gadā Rīgas arhibīskapa Fromholda valdīšanas laikā. 1427. gadā pie pils bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne, kas 1523. gadā dēvēta par miestu. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Smiltenes, Piebalgas, Cesvaines un Kokneses pilīm.[3] 1556. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs fon Gālens apcietināja arhibīskapu Brandenburgas Vilhelmu un veselu gadu turēja Smiltenes cietoksnī par apvainojumiem mēģinājumā nodot protestantisko Livoniju katoliskās Polijas karaļa protektorātā.

Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu 1559. un 1560. gadā nopostīja Krievijas caristes un tās tatāru vasaļu karaspēks. Pārdaugavas Livonijas hercogistes laikā Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārasta Kaspara Mlodecka valdījumā. Zviedru Vidzemes laikā te darbojās draudzes skola, kā arī ķieģeļu un kaļķu ceplis. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 9.augustā krievu karaspēks nodedzināja Smiltenes baznīcu, pilsmuižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. 1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu baznīcu. Pēc Lielā mēra Smiltenes draudzes novadā izdzīvoja tikai apmēram puse iedzīvotāju.

Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram G. Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Viņa mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J.S. Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. 1893. gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens, kurš zemi sadalīja gruntsgabalos un iznomāja tos miesta iedzīvotājiem. 1901. gadā Līvens uzcēla spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1911. gadā ar P. Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru, 1913. gadā hidroelektrostaciju ar derevācijas kanālu (tagad te atrodas Abula HES).

1920. gadā Smiltenei piešķīra pilsētas tiesības. 1935. gadā Smiltenē bija vairāk nekā 400 dzīvojamo māju, daudzi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākie bija linu un vilnas apstrādes uzņēmumi, vairākas kokzāģētavas, galdniecības un dzirnavas. Otrā pasaules kara kauju laikā 1944. gada 22. septembrī Smiltenē tika nopostītas vismaz 297 ēkas, to vidū Biedrības nams, divas pamatskolas, ģimnāzija, stacija, pienotava, dzirnavas u.c. No 1950. līdz 1959. gadam Smiltene bija rajona centrs.

Ievērojami pilsētnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pauls Līvens, firsts, kādreizējais Smiltenes muižas īpašnieks, kura laikā Smiltene strauji attīstījās;
  • Jēkabs Lange (17111777), Smiltenes evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs, kurš sarakstījis pirmo vācu — latviešu vārdnīcu.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Latvijas čempionāta 1. līgas futbola komanda Smiltenes "Abuls".[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872
  3. Par krievu postījumiem mestrs Bernds fon der Borhs savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 410 lpp.
  4. Šodien sākas 1. līgas čempionāts, Miķelis Osis, raksts portālā eSports.lv (27.04.2008), informācija iegūta 09.07.2008

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]