Kalmāras ūnija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu

Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha. Valstis atteicās no savas suverenitātes, bet ne neatkarības, un interešu konflikti (it īpaši Zviedrijas bruņniecības neapmierinātība ar Dānijas un Holšteinas vadošo lomu) noveda pie savstarpējiem konfliktiem, sākot ar 1430. gadiem, kas noveda pie ūnijas sadalīšanās 1523. gadā, kad Gustavs Vāsa kļuva par Zviedrijas karali. Formāli ūnija beidza pastāvēt nākamajā gadā. Norvēģija un tās aizjūru teritorijas uz vairākiem gadsimtiem gan palika Dānijas-Norvēģijas sastāvā.