Kantinieku pilskalns
| Kantinieku pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Kantinieku pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kantinieku pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°34′27.4″N 27°09′15.8″E / 56.574278°N 27.154389°EKoordinātas: 56°34′27.4″N 27°09′15.8″E / 56.574278°N 27.154389°E |
| Oficiālais nosaukums: Kantinieku pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2000 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Kantinieku pilskalns (arī Kantinīku pilskalns) atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā Kantinīku ciemā, kilometru uz ziemeļaustrumiem no Kantinieku pagasta centra Liužas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1957. gadā sniedzis S. Seiļs. Plašāk pieminekli 1978. gadā aprakstīja A. Radiņš.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots austrumu-rietumu virzienā orientēta, līdz 15 m augsta paugura rietumu galā. Austrumu pusē pauguru zemesšaurums saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna rietumu un dienvidu pusē ir purvainas lejas. Ap 250 m uz dienvidiem no pilskalna pa purvainu ieleju tek Liužonkas upīte. Pilskalna plakums no paugura turpinājuma austrumu virzienā ir nodalīts ar 3 m dziļu grāvi, no kura zemes netradicionāli grāvja ārpusē izveidots ap metru augsts valnis. Pilskalna nogāzes, īpaši ziemeļu pusē, ir pastāvinātas, bet rietumu galā 3 m zem plakuma līmeņa izveidota terase, kas paliek šaurāka ziemeļrietumu nogāzē, līdz ziemeļu nogāzē izzūd. Pilskalna gareni ovālais plakums ir kumps, ar 4—5 m kritumu pret rietumiem. Kā pilskalna plakumu, tā arī nogāzes, īpaši ziemeļu nogāzi, klāj intensīvs kultūrslānis, kurā atrastas bezripas trauku lauskas ar gludo, švīkāto un nagiespiedumiem rotāto virsmu, kas ļauj Kantinieku pilskalnu aptuveni datēt ar 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
Kantinieku pilskalna rietumu galā ir 15 x 9 m liela, tagad aizaugusi postījuma bedre. Cita bedre izrakta pilskalnu atdalošā pārrakuma dienvidu galā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.