Rēzeknes novads

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads LocMap.png
Rēzeknes novads Map.png
Rēzeknes novada karogs Rēzeknes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Rēzekne
Platība: 2 524,1 km2[1]
Iedzīvotāji (2010): 31 602[2]
Blīvums: 12.5 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Monvīds Švarcs(JL/PS/TP)
Teritoriālās
vienības:
Pakalpojumu
centri:
Mājaslapa: www.rezeknesnovads.lv

Rēzeknes novads ir pašvaldība pašā Latgales vidū un pēc teritorijas platības ir viens no lielākajiem Latvijā, aizņemot 2 524,1 km2. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita, tas ir lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veido 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības (pagasti). Novada administratīvais centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kura neietilpst novadā. Rēzeknes novads robežojas ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padebešu kalna (tag. Mākoņkalns) ainava Rēzeknes apriņķī. 1935. gads.

Apgabals ar Rēzekni, kā administratīvo centru ir pastāvējis jau kopš 1692. gada. Ietilpstot dažādu valstu sastāvā, tā nosaukums ir mainījies. Vispirms Rēzeknes fogteja, tad Rēzeknes trakts, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes rajons un Rēzeknes novads. Aizņemtās teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā vislīdzīgākie ir bijušais rajons un pašreizējais novads. Platības un iedzīvotāju skaita ziņā toreizējais Rēzeknes apriņķis bija viens no lielākajiem apriņķiem Latvijā. Piemēram, 1938. gadā Rēzeknes apriņķī bija 158 183 iedzīvotāji un tas bija trešais lielākais pēc Rīgas un Daugavpils apriņķiem. Jāņem vērā, ka tajā laikā arī apriņķa platība - 4253 km2 bija krietni lielāka par vēlākā rajona un pašreizējā novada platību.[3] Skatīt administratīvi teritoriālās vienības, kurām administratīvais centrs bija Rēzekne.

teritoriālā vienība izveidots likvidēts platība km2 iedz. sk.
Baltic coat of arms.svg
Rēzeknes fogteja 1285. g. 1558. g. - -
POL Inflanty IRP COA.svg
Rēzeknes trakts 1692. g. 1772. g. - -
Rēzeknes apriņķis COA.gif
Rēzeknes apriņķis 1772. g. 1949. g. 4 253,1(1925) 136 445 (1897)
Rēzeknes rajons COA.png
Rēzeknes rajons 1949. g. 2009. g. 2 809(2009) 41 662(2005)
Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg
Rēzeknes novads 2008. g. pastāv 2 524,1 31 602(2010)


Rēzeknes novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Rēzeknes rajonu. Atšķirībā no Rēzeknes rajona, novadā neietilpst Viļānu pilsēta ar Dekšāru, Sokolku un Viļānu pagastiem.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada dome sastāv no 17 deputātiem. Sākotnēji ievēlot, tie pārstāvēja 3 politiskās partijas un apvienības, taču pēc Jaunā Laika, Pilsoniskā Savienībasun Tautas partijas likvidācijas, palika tika divas - Saskaņas Centrs un Zaļo un Zemnieku Savienība.

2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 17 deputāti. Rēzeknes novads tika izveidots administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas centrs (35,21%), bet kopā novada domē iekļuva 3 no 9 sarakstiem.

Ievēlētie deputāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Deputāts Saraksts
1 Eduards Grišuļonoks Harmony Centre logo.gif

Saskaņas centrs[4]

2 Elvīra Pizāne
3 Voldemārs Silagaiļs
4 Irēna Gžibovska
5 Olga Muravjova
6 Vladimirs Špeļs
7 Viktors Miglāns
8 Monvīds Švarcs Jala.png

JL / PS / TP[5]

9 Līvija Plavinska
10 Jānis Troška
11 Zinaīda Skredele
12 Arvīds Dunskis
13 Vilis Deksnis
14 Vitālijs Skudra Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg

Zaļo un Zemnieku savienība[6]

15 Juris Gailums
16 Pēteris Stanka
17 Imants Skudra

Ģeogrāfiskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa atrodas Vidusdaugavas zemienē un Lubāna līdzenumā, bet ziemeļu daļa nedaudz iesniedzas Adzeles pacēlumā.[7]

Ģeomorfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pašreizējā reljefa lielformas, tāpat kā pārējā Latvijā veidojušās pēdējā apledojuma laikā, ledājam atkāpjoties. Kvartāra nogulumu segas biezums ir atšķirīgs. Novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, kuras absolūtais augstums ir no 90 līdz 125 m vjl. un pārsvarā ir zemieņu teritorijas ar plašiem līdzenumiem, kvartāra nogulumu segas biezums svārstās no 5 līdz 20 m. Burzavas paugurainē, kur reljefs ir pauguraināks un absolūtais augstums ir 125 - 214 m vjl., nogulumu segas biezums arī ir krietni biezāks, vidēji 40 - 80 m. Tālāk uz dienvidiem nogulumu segas biezums ir tikai lielāks, dažviet (tuvāk Dagdas un Aglonas novadu robežām) pārsniedzot 90 m biezumu. Lielais Liepukalns atrodas tur, kur kvartāra nogulumu segas biezums ir vislielākais, vidēji līdz pat 120 m.
  • Novada augstākais kalns ir Lielais Liepukalns, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā, administratīvi Kaunatas novadā, tas ir arī Latgales augstienes augstākā virsotne un trešais augstākais kalns Latvijā. Tā augstums virs jūras līmeņa ir 289,8 m.
  • Kvartāra virsas uzbūvi Lubānas līdzenuma apkārtnē veido ezera nogulumi, novada ziemeļu daļā plašas teritorijas aizņem purvu nogulumi, bet centrālo un dienvidu daļu klāj galvenokārt glaciālie nogulumi - morēnas mālsmilts un smilšmāls. Plašas teritorijas Maltas pazeminājumā, arī netālu no Sakstagala un Rēzeknes upes vidusposmam tuvējās teritorijas klāj fluvioglaciālie nogulumi - smiltis, grants un oļi.
  • Rēzeknes novadā pleistocēna nogulumu nozīmīgākie griezumi ar radioaktīvā oglekļa (14C) datējumiem augu atliekās veikti Burzavas apkārtnē. To 14C vecums bija no 7 945 ± 200 līdz 12 970 ± 120 gadiem. Tas norāda, ka atrasto augu makroatliekas varēja būt no pleistocēna Alleroda, Vidējā vai Vēlā driassa klimata perioda līdz pat holocēna Boreālajam vai Atlantiskajam periodam. Datējot laukšpatu no smilts nogulumiem, Adamovas apkārtnē šo minerālu TL vecums bija 161 550 gadu (Tln 161,55 Tln--TLTL--48).
Lubāna ezers

Virszemes ūdeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā atrodas divi lielākie Latvijas ezeri – Lubāns un Rāznas ezers, kas ir arī zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri valstī. Rāznas ezera virsmas platība ir 57,6km2, bet Lubāna ezera platība 80,7km2. Gar novada ziemeļu robežu tek Ičas upe, kas iztek no Burzavas pauguraines, bet ietek Aiviekstē, kura pēc tam - Lubānā. Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tās iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Rēzeknes kreisā krasta pieteka Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei - 97 m.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

813 kvadrātkilometru platībā ap Lubānu plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Lubānas klānos no putnu novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44 ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Rāznas Nacionālais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes novadā atrodas jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas Nacionālajiem parkiem - Rāznas Nacionālais parks. Kopējā parka platība ir 59615 ha un stiepjas ārpus novada robežām. Rēzeknes novadā tas aizņem Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastu teritorijas un ir klasificējams arī kā Natura 2000 teritorija. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi. Rāznas Nacionālā parka teritorijā esošie kultūrvēsturiskie pieminekļi[8]:

  • Melnā Dugstigala katoļu baznīca
  • Vagaļu senkapi
  • Asticu viduslaiku kapsēta
  • Višķeru senkapu zvanu tornis un vārti
  • Zosnas muižas pārvaldnieka māja
  • Parks Zosnas muižā
  • Zundu senkapi
  • Dvarču senkapi
  • Lipušku vectīcibnieku kopienas lūgšanu nams
  • Kaunatas katoļu baznīca
  • Ubagovas Velna akmens - kulta vieta

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas Romas katoļu baznīca

Rēzeknes novads sastāv no 25 pagastiem. Platības ziņā lielākais ir Silmalas pagasts (195 km²), bet mazākais - Strūžānu pagasts (38 km²). Novadam ir cieša saikne ar Rēzeknes pilsētu, jo tā atrodas novada centrā, bet reizē ir ārpus tā administratīvajām robežām un ģeogrāfiski to var raksturot kā anklāva tipa teritoriju. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem Rēzeknes novadā ir lielākais ciemu skaits Latvijā, no kuriem daudzi ir skrajciemi, jeb t.s. sādžas, kuru kopējais skaits novadā ir vairāk nekā 900. Arī vidējciemu skaits novadā ir vislielākais starp visiem Latvijas novadiem (aptuveni 50). [9] Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais pagasts ar 3234 iedzīvotājiem ir Maltas pagasts. Tas ir arī viens no mazākajiem pagastiem, 89,8 km2. Līdz ar to iedzīvotāju blīvums uz 1km2 ir diezgan augsts (36 iedz./km2), salīdzinot ar vidējo iedzīvotāju blīvumu novadā. Pagasta administratīvais centrs ir Malta. 1930. gados tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Tajā atrodas 1780. gadā celtā Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca. Tā ir koka celtne ar vienu torni, kas vairākas reizes tikusi pārbūvēta, to pagarinot, lai pielāgotu pieaugošās draudzes vajadzībām. Pēc iedzīvotāju skaita otrs lielākais ir Ozolaines pagasts (2025 iedzīvotāji). Tā platība ir 80,4 km2 un pagasta centrs Bekši. Trešais lielākais pagasts novadā ir Griškānu pagasts ar 2006 iedzīvotājiem 76,8 km2 lielā teritorijā. Griškānu pagasta teritorija ietilpst Rēzeknes speciālās ekonomiskās zona teritorijā ( 81, 7 ha). Šajā teritorijā darbojošies uzņēmumi var iegūt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statusu un saņemt nodokļu atlaides. [10] Tā kā pagasts robežojas ar Rēzeknes pilsētu, tā teritorijā atrodas vairāki ar pilsētu saistīti uzņēmumi.

pagasta nosaukums iedz. sk. pagastā centrs iedz. sk. centrā
1 Audriņu pagasts 1233 Audriņi 519
2 Bērzgales pagasts 695 Bērzgale 325
3 Čornajas pagasts 1418 Čornaja 337
4 Dricānu pagasts 1091 Dricāni 429
5 Feimaņu pagasts 966 Feimaņi 388
6 Gaigalavas pagasts 1048 Gaigalava 277
7 Griškānu pagasts 2006 Sprūževa 442
8 Ilzeskalna pagasts 869 Ilzeskalns 361
9 Kantinieku pagasts 578 Liuža 332
Kaunatas pagasts.png
Kaunatas pagasts 1333 Kaunata 562
11 Lendžu pagasts 789 Lendži 257
12 Lūznavas pagasts 1105 Lūznava 434
Maltas pagasts.png
Maltas pagasts 3234 Malta 2 811
14 Mākoņkalna pagasts 719 Lipuški 200?
15 Nagļu pagasts 566 Nagļi 396
16 Ozolaines pagasts 2025 Bekši 398
17 Ozolmuižas pagasts 1063 Ozolmuiža 317
18 Pušas pagasts 497 Puša 239
19 Rikavas pagasts 879 Rikava 432
20 Nautrēnu pagasts 1310 Rogovka 330
21 Sakstagala pagasts 1571 Sakstagals 262
22 Silmalas pagasts 3148 Gornica 335
23 Stoļerovas pagasts 745 Stoļerova 465
24 Strūžānu pagasts 941 Strūžāni 895
25 Vērēmu pagasts 1768 Sondori 521

iedzīvotāju skaits dots par 2008-2011. gada datiem.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzivojuma karte.PNG

Apzīmējumi Iedz. sk.
>50 (Rancāni, Bikava u.c.)
50 - 100 (Zosna, Zaļmuiža u.c.)
100 - 200 (Adamova, Rasnupļi, Tiskādi u.c.)
200 - 300 (Sakstagals, Gaigalava, Puša u.c.)
300 - 400 (Rogovka, Ozolmuiža, Bērzgale u.c.)
400 - 500 (Lūznava, Stoļerova, Dricāni u.c.)
700 - 800 (Pleikšņi)
800-1000 (Strūžāni)
<2800 (Malta)
  • Iedzīvotāju skaits Rēzeknes novadā no 2009. - 2011. gadam [11]
2009. 2010 2011
32116 31832 31331
  • Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma 2009.-2011. gadam. [12]
2009. 2010. 2011.
vīrieši 15765 15676 15412
sievietes 16351 16156 15919
Rēzeknes novada iedzīvotāji pēc etniskajām grupām [1]
Tautība Procenti
Latvieši
  
58%
Krievi
  
37%
Poļi
  
1.3%
Baltkrievi
  
1.2%
Citi
  
2.5%


Novadā dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīskaps Jāzeps Rancāns, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā.
Francis Trasuns visu savu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību.
Skolotāja Valērija Seile, Latgales Zemes padomes sekretāre.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpniecība un ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SIA Verems ražotne

Vairums ražošanas uzņēmumu atrodas RSEZ teritorijā (ārpus Rēzeknes pilsētas robežām).

Novada teritorijā lielākais rūpniecības uzņēmums ir Latvijas finiera meitas komercsadarbība RSEZ SIA "Verems". Tas atrodas Verēmu pagasta Lejas Ančupānos, netālo no Rēzeknes apvedceļa gandrīz pie pilsētas administratīvās robežas. Tajā strādā 536 darbinieki. Uzņēmums ir specializējies kokapstrādē, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un vairumtirdzniecībā un ražo lielfoprmāta bērza saplākšņus. Citi uzņēmumi Rēzeknes novadā:

Atrodas Ozolaines pagasta Tēviņos Pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā. Nodarbojas ar sērijveida metālapstrādi.

Atrodas Meļņovā, Verēmu pagastā. Ražo nerūsējošā tērauda un citu niķeļa sakausējumu caurules. Ražošanu uzsāka 2009. gada decembrī.

  • Strūžānu atroadas kūdras fabrika, kura specializējusies brikešu ražošanā, kuras iegūst netālajā Strūžādu kūdras ieguves laukā. Pašlaik kūdras fabrikā ražošanas process ir apturēts.
  • A/S Nagļi nodarbojas ar zivju audzēšanu, inkubāciju un tirdzniecību. Nagļu zivju audzēšanas komplekss tika nodibināts 1968. gadā karpu audzēšanai. 2001.gadā uzņēmums tika reorganizēts akciju sabiedrībā. Pēdējos gados kopā ar karpu audzēšanu tika apgūta arī līdaku audzēšanas tehnoloģija. Šodien AS Nagļi pastāvīgi piegādā ekoloģiski tīru produkciju - dzīvas zivis - Latvijas veikaliem. AS Nagļi ir līderis starp Latvijas pārtikas karpas ražotājiem. šeit atrodas vislielākie zivju dīķi (kopplatība - 2700 ha)un vislielākās applūstošās pļavas slīkšņas Latvijā .

[13]

Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemnieku saimniecības specializējušās galvenokārt graudkopībā un piena lopkopībā. Ir vairāki kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumi. Mazāk saimniecības nodarbojas ar augļkopību, cūkkopību, aitkopību, putnkopību un biškopību. Rāznas un Lubāna ezeru (sevišķi Nagļu pagastā) tuvumā nodarbojas ar zivkopību, kurai blakus nozare ir arī tūrisms. Ir daži būvniecības uzņēmumi, mēbeļu ražotāji, transporta un kravu pārvadātāji kā arī stādaudzētavas. Neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu.

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E22 pie Rēzeknes

Rēzeknes novads ir svarīgs transporta koridors. Tajā krustojas Eiropas nozīmes autoceļi E22 un E262, kā arī valsts nozīmes autoceļi A12, A13 un A15, kā arī citi vietējas nozīmes autoceļi un divas dzelzceļa līnijas Rīga - Maskava un Sanktpēterburga - Varšava. Interesnati, ka no dinvidiem uz ziemeļaustrumiem Rēzeknes novadu šķērsojošā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga - Varšava ir pirmā un visvecākā dzelzceļa maģistrāle Latvijas teritorijā (atklāta 1860. gadā).[14] Virzienā Rīga - Zilupe cauri Rēzeknes novadam kursē pasažieru vilciens, piestājot šādās novada stacijās(neskaitot Rēzekne II, kas ir Rēzeknes pilsētā):

  • Sakstagals
Adamovas ezers ar tā 8 salām ir viens no skaistākajiem Rēzeknes novadā
  • Taudejāņi
  • Cirma

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie tūrisma objekti Rēzeknes novadā ir Rāznas Nacionālā parka teritorija, ieskaitot Rāznas ezeru, kultūrvēsturiskie objekti Feimaņu, Lūznavas, Nautrēnu, Sakstagala u.c. kultūrvēsturiski bagātajos pagastos un Lubāna ezera apkārtne ar tā mitrājiem un aplūstošajām pļavām, kas ir lieliska vieta putnu vērošanai. Gaigalavas putnu novērošanas torņos iespējams vērot mitrainē mītošo 224 putnu sugas. Šeit Pavasaros un rudeņos apmetas tūkstošiem migrējošu ūdensputnu. Lubāna apkārtne ir viena no senākajām apmetņu vietām Baltijā. Teirumnīku purva taka ved cauri trīs purviem, bet netālu no Rēzeknes Z/s „Untumi” nodarbojas ar zigraudzēšanu un piedāvā zirgu izjādēs. Šeit arī vienīgā Baltijā iespēja vērot stārķu dzīvi ar optisko ierīču palīdzību. Sakstagalā atrodas [Francis Trasuns|Franča trasuna] muzejs "Kolnasāta".

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

piena krūze

Novads lepojas arī ar nemateriālām kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, tautas daiļamata meistariem, talantīgām un neordinārām personībām. Koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, seno mūzikas instrumentu darinātāji, keramiķi, audējas un ādas apstrādes meistari sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes. Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Latvijas Kultūras fonda kopā „Pūdnīku skūla” un tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. Latgales keramika ir atzīta par Latvijas kultūras kanonu, kas nozīmē, ka tā ir viena no izcilākajiem un ievērojamākajiem valsts kultūras vērtību kopumiem. Kā savdabīgs Latgales kultūras zīmols ir ikgadējās Latgales podnieku dienas, kad durvis visiem interesentiem ver daudzas keramikas darbnīcas. Svētku kulminācija ir izstādes atklāšana – tad podniecība apmeklētājiem paveras visā tās meistarībā, daudzveidībā un krāšņumā. Novada 237 kultūras pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[15]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā darbojas 8 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 sanatorijas internātpamatskolas un 2 profesionālās izglītības iestādes. Pēc skolu tīkla reorganizācijas 5 pamatskolas un Maltas bērnu – jauniešu centrs kļuva par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām. Pirmsskolas izglītības programmas šobrīd tiek īstenotas 19 pirmsskolas izglītības iestādēs un 7 skolās.[15]

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  3. Turlajs J. 2005. "Latvijas vēstures atlants". Jāņa sēta. Rīga.
  4. "Saskaņas centra" rezultāti, aplūkots 2009. gada 24. jūnijā
  5. "Jaunā laika" / "Pilsoniskās savienības" / "Tautas partijas" rezultāti, aplūkots 2009. gada 24. jūnijā
  6. "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti, aplūkots 2009. gada 24. jūnijā
  7. Latgales sirdskambaris. Rēzeknes novada informatīvais portāls. Atjaunināts: 2010. gada 8. jūlijā.
  8. Latgales sirdskambaris. Rēzeknes novada informatīvais portāls. Atjaunināts: 2010. gada 8. jūlijā.
  9. map.lgia.gov.lv/file.php?id=218
  10. Griškānu pagasts | Griškānu pagasts
  11. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits. csb (2011). Atjaunināts: 31. martā 2000.
  12. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma. csb (2011). Atjaunināts: 2. maijā 2012.
  13. Pie Daugavinas. Daugavina (2007). Atjaunināts: bez dat..
  14. Latvijas dzelzcela vesture. ldz (2008). Atjaunināts: bez dat..
  15. 15,0 15,1 15,2 Latgales sirdskambaris. Rēzeknes novada informatīvais portāls. Atjaunināts: 2010. gada 8. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]