Kazimirs Būga

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kazimirs Būga
Kazimieras Būga
Kazimirs Būga
Personīgā informācija
Dzimis 1879. gada 6. novembrī
Pažiege, Kauņas guberņa, tagad - Zarasu rajons - Lietuvas Republika Valsts karogs: Lietuva
Miris 1924. gada 2. decembrī (45 gadi)
Kēnigsberga, Vācija, tagad - Krievijas Federācija Valsts karogs: Krievija
Tautība lietuvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Darba vietas Pēterburgas universitāte, Kēnigsbergas Universitāte, Kauņas universitāte
Alma mater Pēterburgas universitāte
Pasniedzēji Kazimieras Jaunius, Baudouin de Courtenay, Adalbert Bezzenberger

Kazimirs Būga (Kazimieras Būga, 1879. - 1924.) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazimirs Būga ir dzimis senās Sēlijas Lietuvas daļā Pažiegē, Zarasu (tolaik - Novoaleksandrovskas) apriņķa Dusetu draudzē 1879. gada 6. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila kalendāra) zemnieka Kazimira Būgas septiņu bērnu ģimenē.

1890.-1891. gada ziemā viņš sāka mācības Dusetu pagasta skolā, 1891.gada rudenī pārgāja uz Zarasu apriņķa skolu. 1892. gada maijā tēvs Kazimiru aizveda uz Pēterburgu pie sava brālēna Zigma Brieža. Pēc tēva vēlēšanās Kazimirs 1898. gadā iestājās Pēterburgas garīgajā seminārā. Tomēr viņš to pameta uz strādāja par mājskolotāju un palīgstrādnieku meteoroloģiskajā stacijā.

1900. gadā viņš ar pseidonīmu "Sēlis" (Sėlis) publicēja savu pirmo valodniecisko darbu. Izmantojot pazīšanos ar Kazimiru Jauniusu, Eduardu Volteru un Filipu Fortunatovu, viņš dabūja sekretāra vietu Krievijas Zinātņu akadēmijā. 1905. gadā viņš nokārtoja abitūrijas eksāmenus un iestājās Pēterburgas universitātes Filoloģijas fakultātē.

Pēc studiju beigšanas viņš palika strādāt Pēterburgā pie Boduēna de Kurtenē (Baudouin de Courtenay), 1914. gadā papildinājās pie Adalberta Becenbergera Kēnigsbergā.

1916. gadā kļuva par privātdocentu, 1917. gadā par ārkārtas profesoru Permā, vēlāk Tomskā. 1920. gadā Būga atgriezās dzimtenē un kļuva par Kauņas Vitauta Dižā universitātes profesoru. Šajā laikā viņš aizsāka veidot lietuviešu valodas akadēmisko vārdnīcu, kuras pēdējais, 20. sējums iznāca 2002. gadā.

Miris 1924. gada 2. decembrī Kēnigsbergā, apglabāts Kauņā.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Aistiški studijai" (Aistu studijas), kopā ar Kazimiru Jauniusu, Sv.Pēterburga, 1908.
  • "Lietuvių kalbos Žodynas" (Lietuviešu valodas vārdnīca). No 1902.
  • "Apie lietuvių asmens vardus" (Par lietuviešu personvārdiem), Lietuvių Tauta, II, 1911.
  • "Kann man Keltenspuren auf baltischem Gebiet nachweisen?" (Vai Baltijas reģionā var pierādīt ķeltu pēdas?), Rocznik slawistyczny, VI, 1913.
  • "Slaviano-baltiiskie etimologii (Slāvu-baltu etimoloģijas), Russkii filologicheskii vestnik, LXX, 1913; LXXI, 1914; LXXV, 1916
  • "Visi senieji lietuvių santykiai su germanais" (Vissenākie lietuvju kontakti ar ģermāņiem), Kalba it Senovė, 1922. atk. Rinktiniai raštai, II, 1959.
  • "Priedėlis etmologijos Žodynui" (Pielikums etimoloģiskajai vārdnīcai), krājumā "Kalba ir senovė", 1922
  • "Upių vardų studijos aisčių bei slavėnų senovė" (Upju vārdu pētījumi baltu un slāvu senatnē), Tauta ir Žodis, I, 1923.
  • "Die Metatonie im Litauischen und Lettischen" (Lietuviešu un latviešu valodu metatonija), Zeitschrift fur vergleichende Sprachforschung, LI-LII, 1923-1924
  • "Lietuvių, įsikūrimas šių dienų Lietuvoje" (Lietuvju apmešanās šodienas Lietuvā), Tauta ir Zodis, II, 1924.
  • "Aisčių praeitis vietų vardų Šviesoje" (Baltu pagātne vietvārdu gaismā), Kaunas, 1924.
  • "Die Vorgeschichte der aistischen (baltischen) Stamme im Lichte der Ortsnamenforschung", Leipzig, 1924.
  • "Litauisch-weissrussische Bezwhungen und ihr Alter", Zeitschrift fur slavische Philologie, I, 1925.
  • "Rinktiniai raštai" (Kopotie raksti) 3. sējumos, izd. Zigmas Zinkevičius, Viļņa, 1958.-1961.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]