Lietuvieši

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietuvieši

Lietuviai.Lithuanians.png Augšā: Mindaugs
2. rinda no augšas: Ģedimins, Ķēstutis, Vītauts, Jagailis
3. rinda no augšas: Barbara Radzivile, Nikolajs Radzivils, Laurinass Gucāvičus, Simons Daukantass
4. rinda no augšas: Motejs Balanjuss, Mikalojus Konstantins Čurļonis, Antans Baranausks, Vidūns

Apakšā: Jons Basanavičs
Visi iedzīvotāji
~4,1 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Lietuva: 3 329 035 (2009)[1]
ASV: 710 000 (2008)[2]
Brazīlija: 100 000[3]
Kanāda: 46 690[4]
Latvija: 25 693 (2010)[5]
Valodas
lietuviešu valoda
Reliģijas
katolicisms, retāk luterānisms
Radnieciskas etniskas grupas
latvieši, prūši

Lietuvieši jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā. Liela lietuviešu diaspora dzīvo ASV, prāvas lietuviešu minoritātes ir Baltkrievijā un Polijā (Seini, Punsks). Lietuvieši dzīvo arī Dienvidamerikā un bijušās PSRS valstīs. Kopā ir vairāk nekā 4 miljonu cilvēku, kuri uzskata sevi lietuviešiem. Lietuvieši, kā arī latvieši, runā baltu valodu grupai piederošā valodā. Vairākums ticīgo ir Romas katoļi, ir nelielas protestantu minoritātes Biržos un Ķēdaiņos.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas teritoriju, tai skaitā mūsdienu Lietuvu apdzīvoja vairākas baltu ciltis (aukstaiši, jātvingi, kurši, zemgaļi, sēļi, žemaiši, skalvi, prūši). Lietuvas lielkņazistes tapšanas laikā, apvienojoties pret Zobenbrāļu ordeņa (līdz 1236), vēlāk Vācu ordeņa un Zelta Ordas ekspansiju, daļa no šīm maztautām saplūda, veidojot lietuviešu nāciju.

Etnisko lietuviešu apdzīvotā teritorija laikā gaitā ir sarukusi; kādreiz liels skaits lietuviešu dzīvoja ne tikai Lietuvā, bet arī ziemeļrietumu Baltkrievijā, mūsdienu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kā arī atsevišķās Latvijas un Polijas daļās.[6]

Latvijas lietuvieši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums Latvijas lietuviešu dzīvo gan novados gar Latvijas-Lietuvas robežu, gan arī Liepājas un Jelgavas pilsētās. Lielākais lietuviešu īpatsvars ir Lejaskurzemē (Dunikas, Bārtas, Kalētu un Gramzdas pagastos), kā arī Zemgales (Vecsaules un Skaistkalnes pagastos), un Sēlijas (Kurmenes un Mazzalves pagastos) pierobežā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]