Kauņas guberņa
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
Kauņas guberņa (krievu: Ковенская губерния, lietuviešu: Kauno gubernija) bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona). Guberņas centrs bija Kauņa.
Robežojās ar Kurzemes guberņu ziemeļos, Vācijas impērijas Prūsijas karalisti rietumos, Suvalku guberņu dienvidos, Viļņas guberņu dienvidaustrumos. 1915. gadā gandrīz visu Kauņas guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.
Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas impērijas sastāvā un 1796. gada beigās tika izveidota Lietuvas guberņa.[1] 1801. gadā pēc Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Viļņas guberņa un Grodņas guberņa. 1842. gada beigās Krievijas imperators Nikolajs I izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu. Tas tika izdarīts 1843. gada jūlijā.
Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gada vasarā Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Kauņas guberņas teritoriju, Krievija formāli atteicās no teritoriālām pretenzijām uz bijušo Kauņas guberņu 1918. gada martā, parakstot Brestļitovskas miera līgumu.
Latvijas-Lietuvas robežas nospraušana tika pabeigta 1921. gada 20. martā. Latvijai tika pievienotas šādas Kauņas guberņas teritorijas:
- Budbergas pagasts (tagad Brunavas pagasts)
- Aknīstes pagasts
- Seimes pagasts
- Vasku pagasts
- Ukru pagasta zemes ap Veģeri un Žagari
- Piķeles apvidus
- Vitušķu-Dorotišķu apvidus
- Turmontas apvidus
Kauņas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Apriņķis | lietuvieši | ebreji | poļi | krievi | baltkrievi | latvieši | vācieši |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Vilkomiras (Ukmerģes) apriņķis | 72,3% | 13,2% | 10,0% | 4,1% | ... | ... | ... |
| Kauņas apriņķis | 41,4% | 19,8% | 23,2% | 11,6% | ... | ... | 2,3% |
| Novoaleksandrovskas (Zarasu) apriņķis | 49,8% | 12,7% | 8,9% | 9,9% | 16,8% | 1,8% | ... |
| Paņevežas apriņķis | 71,6% | 12,2% | 6,5% | 1,9% | ... | 6,8% | ... |
| Raseiņu apriņķis | 76,2% | 11,2% | 5,5% | 2,0% | ... | ... | 4,4% |
| Telšu apriņķis | 81,2% | 12,4% | 1,5% | 1,3% | ... | 2,3% | ... |
| Šauļu apriņķis | 70,7% | 14,3% | 6,3% | 2,2% | ... | 4,9% | 1,0% |
| Kopā | 66,0% | 13,7% | 9,0% | 4,7% | 2,4% | 2,3% | 1,4% |
Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Viļņas vaivadija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Traķu vaivadija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915), daļēji Kauņas guberņa (1843—1917) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Augustavas vaivadija |
Augustavas guberņa (1837–1867), Suvalku guberņa (1867—1914) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Žemaitijas kunigaitija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1843), Kauņas guberņa (1843—1915) |
Pēc: Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Prūsijas karalistes Mēmeles apriņķis |
Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920) |
Pēc: Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923), Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals, Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «С. А.ТАРХОВ Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет 1708—1914». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. novembrī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kauņas guberņa.- Kauņas guberņa (Энциклопедический Словарь Ф. А. Брокгауза и И. А. Ефрона) (krieviski)
- Kauņas guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876. (krieviski)
