Kinoakadēmijas goda balva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kinoakadēmijas goda balva (angļu: Academy Honorary Award) ir speciālā Kino mākslas un zinātnes akadēmijas balva, ko akadēmija pirmo reizi pasniedza 1948. gadā, 21. Kinoakadēmijas balvas ceremonijas laikā, iepriekš tā saucās Speciālā balva. Balva tiek piešķirta vadoties pēc Kino mākslas un zinātnes akadēmijas Vadītāju padomes ( Board of Governors) ieskatiem, lai atzīmētu sasniegumus kinematogrāfā, kurus nevar iekļaut nevienā no Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijām. Bieži vien šīs balvas ieguvēji agrāk jau ir saņēmuši arī kādu no pamatbalvām, viņu vidū ir Mērija Pikforda, Moriss Ševaljē, Lorenss Olivjē, Aleks Giness, Džeimss Stjuarts, Sofija Lorēna, Sidnijs Puatjē un citi.[1] Godalgotajām personām parasti tiek pasniegtas tādas pašas zelta Oskara statuetes, kā citās nominācijās. Tomēr dažkārt ir pasniegtas arī cita veida balvas - medaļa, goda raksts, sertifikāts par nopelniem u.c.[2] Atšķirībā no Balvas par īpašiem sasniegumiem, ko ieviesa 1972. gadā, Kinoakadēmijas goda balva netiek piešķirta par konkrētu gadu vai filmu.[3]

Kopš 2009. gada Kinoakadēmijas goda balvu, kā arī divas citas balvas (Džīna Heršolta humanitāro balvu un balvu Irving G. Thalberg Memorial Award) pasniedz atsevišķā Governors Awards ceremonijā, nevis, kā agrāk, galvenajā Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Goda balvu laureāti galvenajā ceremonijā parādās tikai uz brīdi kopā ar visu citu nomināciju laureātiem noslēgumā.[4]

Visvairāk reižu Kinoakadēmijas goda balvu saņēmis Bobs Houps, kurš ir godināts 4 reizes.

Balvas ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1927/28 (1.) Warner Bros. "par filmu "Džeza dziedātājs" (1927), filmu, kas bija viena skaņas kino aizsācējiem un izraisīja apvērsumu kinematogrāfā." Statuete
Čarlijs Čaplins "par tēlošanu, scenāriju, režiju un producēšanu filmā "Cirks" (1928)."[5] Statuete
1928/29 (2.) Balvu nepasniedza
1929/30 (3.) Balvu nepasniedza

1930. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1930/31 (4.) Balvu nepasniedza
1931/32 (5.) Volts Disnejs "par Mikipeles radīšanu." Statuete
1932/33 (6.) Balvu nepasniedza
1934 (7.) Šērlija Templa "atzinībā par izcilo ieguldījumu kinoizklaidē 1934. gadā." Miniatūrā statuete
1935 (8.) Deivids Vorks Grifits "par sasniegumiem kā producentam un režisoram, kā arī par viņa iniciatīvām un ieguldījumu kinematogrāfa progresā." Statuete
1936 (9.) The March of Time "par milzīgu vērtību kinomākslai, par apvērsumu, ko tas radīja vienā no svarīgākajām kinoindustrijas nozarēm — kinohronikā."
Hovards Grīns un Harolds Rosons "par krāsaino kino filmā "Allaha dārzs" no Selznick International Production studijas." Piemiņas plāksne
1937 (10.) Edgars Bergens "par viņa jautro komēdijas tēlu Čarliju Makkartniju (Charlie McCarthy)" Koka statuete ar kustināmu muti
Hovards Grīns "par operatora darbu krāsainā kinofilmā "Zvaigzne ir dzimusi"." Piemiņas plāksne
Ņujorkas mūsdienu mākslas muzeja kino arhīvs "par nozīmīgu darbu pie kinofilmu kolekcijas izveides, sākot ar 1895. gadu līdz pat mūsdienām, un par pirmajiem sabiedrībai pieejamajiem līdzekļiem kinematogrāfa vēstures un estētikas izpētei." Goda raksts
Maks Senets "jautrības meistaram, zvaigžņu atklājējam, apburošajam, labajam un gudrajam komēdijas ģēnijam, par ilgstošu ieguldījumu kinokomēdijas veidošanas tehnikā, kuras pamatprincipi joprojām ir tikpat svarīgi, kā tad, kad viņš tos pirmo reizi noteica." Statuete
1938 (11.) Dž. Arturs Bols "par ieguldījumu krāsainā kino attīstībā." Goda raksts
Volts Disnejs "par "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (1937), kas apbūra skatītājus un atvēra jaunus plašumus animācijas kino attīstībai." Viena statuete un septiņas mazas statuetes
Dīna Durbina un Mikijs Rūnijs "par viņu lielisko jaunības gara un veidola atveidošanu kinoekrānos." Miniatūrā statuete
Gordons Dženings, Jans Domela, Devs Dženings, Irmins Robertss, Ārts Smits, Farsiots Eduarts, Lojāls Grigs, Lorēna Raidere, Harijs Mils, Luiss Mesenkops un Valters Obersts "par izciliem kombinētajiem kadriem un skaņu efektiem Paramount studijas filmā "Ziemeļu nārsts" (Spawn of the North)." Piemiņas plāksnes
Olivers T. Maršs un Alens Deivijs "par operatora darbu Metro-Goldwyn-Mayer studijas krāsainajā kinofilmā Sweethearts." Piemiņas plāksnes
Harijs Vorners "kā pateicību par patriotismu īsfilmu veidošanā par amerikāņu tautas brīvības cīņām." Goda raksts
1939 (12.) Duglass Fērbenkss "par unikālu ieguldījumu pasaules kino attīstībā, pirmajam Kinoakadēmijas prezidentam (pēcnāves apbalvojums)." Statuete
Džūdija Gārlenda "jaunajai aktrisei par izcilo lomu tēlojumu iepriekšējā gada laikā." Miniatūrā statuete
Viljams Kemerons Menziess "par krāsu izmantošanu dramatiskas noskaņas radīšanai filmā "Vējiem līdzi"." Piemiņas plāksne
Motion Picture Relief Fund "pateicībā par fonda atbalstu un devumu kinematogrāfam. Balva pasniegta fonda prezidentam Džīnam Heršoltam, izpildkomitejas priekšsēdētājam Ralfam Morganam", viceprezidentam Ralfam Blokam un Konrādam Nāgelam." Piemiņas plāksne
Technicolor Company "par ieguldījumu krāsainā kino attīstībā." Statuete

1940. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1940 (13.) Bobs Houps "kā pateicību par pašaizliedzīgu darbu kinematogrāfa labā." Sudraba plāksne
Natans Levinsons "par teicamu dienestu kā arī palīdzību kino nozarei un armijai pēdējo deviņu gadu laikā, cilvēkam, kurš daudz darījis augstas kvalitātes kara mācību filmu veidošanā." Statuete
1941 (14.) Volts Disnejs, Viljams Geritijs, Džons N. A. Haukins un RCA Manufacturing Company "par ieguldījumu skaņu kino attīstībā, izveidojot filmu "Fantāzija"." Sertifikāts par nopelniem
Leopolds Stokovskis un viņa orķestra mūziķi "par dalību Volta Disneja filmas "Fantāzija" izveidē, izveidojot jauna veida muzikālo redzējumu." Sertifikāts par nopelniem
Rejs Skots "par sasniegumiem filmas "Kukans" izveidē, kaujas hronikām Ķīnā, tajā skaitā filmēšana ar 16mm kameru, kas saistās ar daudzām grūtībām un risku."[6] Sertifikāts par nopelniem
Britu Informācijas ministrija "par spilgto un dramatisko Karalisko gaisa spēku (RAF) varonības attēlošanu dokumentālajā filmā Target for Tonight." Sertifikāts par nopelniem
1942 (15.) Čārlzs Boiers "par viņa progresīvo sniegumu kultūrā, izveidojot Franču pētījumu centru (French Research Foundation) Losandželosā par vērtīgu informācijas avotu Holivudas kinoindustrijai." Sertifikāts par nopelniem
Noels Kauards "par izcilo sasniegumu, izveidojot filmu In Which We Serve." Sertifikāts par nopelniem
Metro-Goldwyn-Mayer "par sasniegumiem amerikāņu dzīves veida attēlošanā, izveidojot filmu sēriju Andy Hardy." Sertifikāts par nopelniem
1943 (16.) Džordžs Pals "par jaunu metožu un tehnoloģiju attīstīšanu leļļu īsfilmu (Puppetoons) veidošanā." Piemiņas plāksne; 1967. gadā aizstāta ar statueti
1944 (17.) Bobs Houps "par darbu Kinoakadēmijas labā." Kinoakadēmijas biedra statuss un mūžu
Mārgarita O'Braiena "1944. gada izcilajai bērnu aktrisei." Miniatūrā statuete (pasniegta 1946. gadā)
1945 (18.) Republic Studio, Daniels Blūmbergs, Republic Studio Sound Department "par izcilo muzikālo auditoriju, kas nodrošina optimālos skaņas ieraksta apstākļus un apvieno akustiskos un tehniskās projektēšanas elementus." Sertifikāts (pasniegts 1946. gadā)
Volters Vongers "par sešu gadu darbu Kinoakadēmijas prezidenta amatā." Speciāla piemiņas plāksne
The House I Live In "īsfilmai, kas veicina toleranci; producenti Frenks Ross un Mērvins Lerojs; režisors Mērvins Lerojs; scenārists Alberts Malcs; dziesma The House I Live In, mūzikas autors Ērls Robinsons, vārdu autors Lūiss Elans; galvenajā lomā Frenks Sinatra; izplatītājs RKO Radio." Sertifikāts
Pegija Anna Gārnere "1945. gada izcilajai bērnu aktrisei." Miniatūrā statuete (pasniegta 1947. gadā)
1946 (19.) Herolds Rasels "par cerības un drosmes došanu saviem biedriem veterāniem, piedaloties filmā "Mūsu dzīves labākie gadi" (The Best Years of Our Lives, 1946)." Statuete
Lorenss Olivjē "par ievērojamiem sasniegumiem kā aktierim, producentam un režisoram filmā "Henrijs V" (Henry V, 1944)." Statuete
Ērnsts Lubičs "par izcilo ieguldījumu kinomākslā." Sertifikāts
Klods Džārmens, juniors "1946. gada izcilajam bērnu aktierim." Miniatūrā statuete
1947 (20.) Džeimss Beskets "par talantīgo un sirsnīgo tēvoča Remusa tēlojumu, bērnu draugu un stāstu teicēju pasaules bērniem Volta Disneja filmā Song of the South." Statuete[7]
Tomass Ārmats, pulkvedis Viljams Seligs, Alberts Smits, Džordžs Kērks Spūrs "nelielās pirmatklājēju grupas biedriem, kuru ticība jaunajam medijam un ieguldījums tā attīstībā apgaismoja kinofilmu progresa ceļu, kas viņu dzīves laikā sasniedza pasaules atzinību." Statuete
Bill and Coo "filmai, kurā mākslinieciskums un pacietība rada iespēju apvienot kinomākslā stāstu un izklaidi." Piemiņas plāksne; 1976. gadā aizstāta ar statueti
"Šuša"
Sciuscià Karogs: Itālija Itālija
"par augsto māksliniecisko kvalitāti filmai, kas uzņemta kara izpostītā valstī, un kas ir pierādījums pasaulei, ka radošs gars var uzvarēt nelaimi." Statuete
1948 (21.) Volters Vongers "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai, tās morālās vērtības vairošanu pasaulē, producējot filmu "Žanna d'Arka" (Joan of Arc"', 1948)." Statuete
"Mesjē Vinsents"
Monsieur Vincent Karogs: Francija Francija
Saskaņā ar Vadītāju padomes balsojumu - labākā filma svešvalodā starp 1948. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete
Sids Graumens "meistarīgajam šovmenim, kas paaugstināja kinofilmu izrādīšanas standartus." Statuete
Ādolfs Cukors "cilvēkam, ko sauc pas mākslas filmu tēvu ASV, par viņa kalpošanu kinoindustrijai vairāk kā 40 gadu garumā." Statuete
1949 (22.) Džīns Heršolts "atzinībā par viņa kalpošanu Kinoakadēmijai četrus gadus prezidenta amatā." Statuete uz četrstūra koka pamatnes
Freds Astērs "par viņa unikālo mākslu un ieguldījumu muzikālo filmu attīstībā." Statuete
Sesils de Mills "izcilajam kinomākslas pionierim par 37 gadu ilgo spožo kinokarjeru." Statuete
"Velosipēdu zagļi"
Ladri di biciclette Karogs: Itālija Itālija
Saskaņā ar Vadītāju padomes balsojumu - labākā filma svešvalodā starp 1949. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete

1950. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1950 (23.) Luijs B. Maijers "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai." Statuete
Džordžs Mērfijs "par ieguldījumu kinoindustrijas nozīmes palielināšanā valsts mērogā." Statuete
"Pie Malapagas sienām"
Au-delà des grilles Karogs: Francija Francija
Le mura di Malapaga Karogs: Itālija Itālija
Saskaņā ar Vadītāju padomes balsojumu - labākā filma svešvalodā starp 1950. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete
1951 (24.) Džīns Kelijs "pateicībā par daudzpusīgo aktiera, dziedātāja, režisora un dejotāja mākslu, īpaši par spožajiem sasniegumiem filmu horeogrāfijā." Statuete
"Rašomons"
Rashômon Karogs: Japāna Japāna
Saskaņā ar Vadītāju padomes balsojumu - labākā filma svešvalodā starp 1951. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete
1952 (25.) Merians Kūpers "par daudzajiem jaunievedumiem un par ieguldījumu kinomākslā." Statuete
Bobs Houps "par ieguldījumu komēdijas žanrā pasaules mērogā, par kalpošanu kinoindustrijai un par uzticību amerikāņu principiem." Statuete
Herolds Loids "komēdijas meistaram un labam pilsonim." Statuete
Džordžs Mičels "par viņa vārdā nosauktās kinokameras izgudrošanu un pilnveidošanu, un par ilgstošo un nozīmīgo darbu operatoru mākslas jomā." Statuete
Džozefs Šenks "par ilgstošo un izcilo kalpošanu kinoindustrijā." Statuete
"Aizliegtās spēles"
Jeux interdits Karogs: Francija Francija
Labākā filma svešvalodā starp 1952. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete
1953 (26.) 20th Century Fox "atzinībā par iztēli, radošo pieeju un tālredzību, ieviešot modernu tehnoloģisko procesu CinemaScope." Statuete
Bell & Howell kompānija "par pirmatklājēju darbu un nozīmīgiem sasniegumiem kinoindustrijas attīstībā." Statuete
Džozefs Brīns "par apzinīgo, uzmanīgo un cieņas pilno ieguldījumu, vadot Motion Picture Production Code ieviešanu kinoindustrijā." Statuete
Pīts Smits "par asprātīgajiem un asajiem amerikāņu skatuves mākslas novērojumiem īsfilmu seriālā Pete Smith Specialties." Statuete
1954 (27.) Bausch & Lomb Optical Company "par ieguldījumu kinoindustrijas attīstībā." Statuete
Denijs Kejs "par unikālo talantu, kalpošanu Kinoakadēmijai, kinoindustrijai un amerikāņu tautai." Statuete
Kemps Nīvers "par sistēmas Renovare Process izstrādāšanu, kas deva iespēju restaurēt Kongresa bibliotēkas papīra filmu kolekciju." Statuete
Grēta Garbo "par neaizmirstamajiem tēliem uz ekrāna." Statuete
Džons Vitlijs "jaunajam aktierim par izcilo tēlojumu filmā The Little Kidnappers." Miniatūrā statuete
Vinsents Vinters "jaunajam aktierim par izcilo tēlojumu filmā The Little Kidnappers." Miniatūrā statuete
"Elles vārti"
Jigokumon Karogs: Japāna Japāna
Labākā filma svešvalodā starp 1954. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete
1955 (28.) "Mijamoto Musasi"
Miyamoto Musashi Karogs: Japāna Japāna
Labākā filma svešvalodā starp 1955. gadā ASV izplatītajām filmām. Statuete
1956 (29.) Edijs Kantons "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai." Statuete
1957 (30.) Society of Motion Picture and Television Engineers (SMPTE) "par ieguldījumu kinoindustrijas attīstībā." Statuete
Gilbert M. "Broncho Billy" Anderson "kinomatogrāfa pionierim par ieguldījumu kino kā izklaides mākslas attīstībā." Statuete
Čārlzs Brekets "par izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai." Statuete
B. B. Kahane "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai." Statuete
1958 (31.) Moriss Ševaljē "par ieguldījumu pasaules kinoizklaides mākslā vairāk kā pusgadsimta garumā." Statuete
1959 (32.) Basters Kītons "par unikālo talantu, kas radīja uz ekrāna nemirstīgas komēdijas." Statuete
Lī de Forests "izgudrotājam un skaņas kino pionierim." Statuete

1960. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1960 (33.) Gērijs Kūpers "par neaizmirstamām lomām uz ekrāna un starptautisko atzinību, ko viņš ieguvis kā personība kinoindustrijā." Statuete
Stens Lorels "par radošajiem panākumiem kinokomēdijas žanrā." Statuete
Heilija Milsa "par Poliannas lomu, izcilāko jaunā aktiera tēlojumu 1960. gadā." Miniatūrā statuete
1961 (34.) Viljams Hendrikss "par patriotisko darbu, piedaloties Jūras karaspēka filmas A Force in Readiness scenārija veidošanā un producēšanā, darot godu Kinoakadēmijai un kinoindustrijai." Statuete
Freds Meclers "par uzticību un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai." Statuete
Džeroms Robinss "Par spožajiem sasniegumiem filmu horeogrāfijas mākslā." Statuete
1962 (35.) Balvu nepasniedza
1963 (36.) Balvu nepasniedza
1964 (37.) Viljams Tatls "par izcilajiem sasniegumiem grima mākslā filmā 7 Faces of Dr. Lao." Statuete
1965 (38.) Bobs Houps "par unikālo un izcilo kalpošanu kinoindustrijai un Kinoakadēmijai." Zelta medaļa
1966 (39.) Jakima Kanuts "par kaskadiera sasniegumiem un par tehnisko līdzekļu izstrādāšanu kaskadieru drošībai visur pasaulē." Statuete
Freks Frīmens "par neparasto un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai, 30 gadus strādājot Holivudā." Statuete
1967 (40.) Arturs Frīds "par izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai un par sešu visaugstāk novērtētu apbalvošanas ceremoniju televīzijas šovu producēšanu." Statuete
1968 (41.) Džons Čemberss "par izcilajiem sasniegumiem grima mākslā filmā Planet of the Apes." Statuete
Onna Vaita "par izcilajiem sasniegumiem filmas Oliver! horeogrāfijā." Statuete
1969 (42.) Kerijs Grānts "par unikālo aktiermākslas meistarību, ar cieņu un simpātijām no kolēģiem." Statuete


1970. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1970 (43.) Liliana Giša "par visaugstāko meistarību un izcilo ieguldījumu kinofilmu progresā." Statuete
Orsons Velss "par visaugstāko meistarību un daudzpusību kinofilmu radīšanā." Statuete
1971 (44.) Čārlijs Čaplins "par viņa neizmērojamo ietekmi, veicinot kino izveidošanos par gadsimta mākslu." Statuete
1972 (45.) Čārlzs Borens "Līderis 38 gadu garumā attiecībā uz izglītotu pieeju kinoindustrijas darba attiecībām, nediskriminējošas politikas veidotājs. Ar cieņu un simpātijām no visiem kinoindustrijā strādājošajiem." Statuete
Edvards Robinsons "kas kļuvis dižens kā aktieris, mākslas patrons un uzticams pilsonis, ...kopumā, Renesanses cilvēks. No viņa draugiem viņa iemīļotajā kinoindustrijā." Statuete
1973 (46.) Henrijs Lengloiss "par uzticību kino mākslai, par lielo ieguldījumu tās pagātnes saglabāšanā un stingro ticību tās nākotnei." Statuete
Gručo Markss "atzinībā par izcilo radošo pieeju un nepārspējamiem brāļu Marksu (Marx Brothers) sasniegumiem kinokomēdiju mākslā." Statuete
1974 (47.) Hovards Hokss "Meistars, amerikāņu režisors, kura radošie centieni ieņem cienījamu vietu pasaules kinomākslā." Statuete
Žans Renuārs "ģēnijs, kurš ar graciozu, atbildīgu un ar apskaužamu atdevi mēmajā un skaņu kino, mākslas, dokumentālajās un televīzijas filmās, ir ieguvis pasaules apbrīnu." Statuete
1975 (48.) Mērija Pikforda "atzinībā par unikālo ieguldījumu kinoindustrijā un kino attīstībā par mākslas mediju." Statuete
1976 (49.) Balvu nepasniedza
1977 (50.) Mārgarita Būta "par izcilo ieguldījumu filmu rediģēšanas mākslā kinoindustrijā." Statuete
1978 (51.) Volters Lancs "par prieka un smieklu nešanu visās pasaules malās ar savām unikālajām animācijas filmām." Statuete
Lorenss Olivjē "par visu darbu kopumu, par unikālajiem sasniegumiem karjerā un par mūža ieguldījumu kinomākslā." Statuete
Kings Vidors "par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem." Statuete
Ņujorkas mūsdienu mākslas muzeja kino nodaļa "par ieguldījumu, veicinot sabiedrības attieksmi pret kino kā mākslas formu." Statuete
1979 (52.) Hels Eliass "par uzticību un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai." Statuete
Aleks Giness "par ekrāna aktiermākslas padziļināšanu ar atmiņā paliekošu, izcilu tēlojumu." Statuete

1980. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1980 (53.) Henrijs Fonda "nepārspējamam aktierim, atzinībā par spožajiem sasniegumiem un ilgstošo ieguldījumu kinomākslā." Statuete
1981 (54.) Barbara Stenvika "par visaugstāko jaunradi un unikālo ieguldījumu ekrāna aktiermākslā." Statuete
1982 (55.) Mikijs Rūnijs "atzinībā par daudzpusību 60 gadu laikā, par dažādību neaizmirstamajos tēlojumos filmās." Statuete
1983 (56.) Hels Roaks "atzinībā par nesalīdzināmo, izcilo ieguldījumu kinomākslā." Statuete
1984 (57.) Džeimss Stjuarts "par 50 gadiem neaizmirstamu tēlojumu. Par viņa augstajiem ideāliem uz skatuves un ārpus tās. Ar cieņu un simpātijām no kolēģiem." Statuete
National Endowment for the Arts "20. gadadienā, atzinībā par uzticīgu nodošanos, stiprinot māksliniecisko un radošo darbību un izcilību katrā mākslas jomā." Statuete
1985 (58.) Pols Ņūmens "atzinībā par daudzajiem neaizmirstamajiem un pārliecinošajiem tēlojumiem uz ekrāna un par personīgo godīgumu un uzticību savai profesijai." Statuete
Aleks Norts "atzinībā par spožo mākslinieciskumu un neaizmirstamo mūziku daudzām izcilām filmām." Statuete
1986 (59.) Ralfs Belami "par unikālo mākslinieciskumu un izcilo kalpošanu aktiera profesijai." Statuete
1987 (60.) Balvu nepasniedza
1988 (61.) Eastman Kodak kompānija "atzinībā par kompānijas fundamentālo ieguldījumu kinomākslā pirmajā kinovēstures gadsimtā" Statuete
Kanādas nacionālā kinematogrāfijas valde "atzīmējot 50. gadadienu, atzinībā par uzticīgu nodošanos mākslinieciskas, radošas un tehnoloģiskas attīstības veicināšanā, par izcilību katrā no filmu veidošanas jomām" Statuete
1989 (62.) Akira Kurosava "par kinematogrāfiskajiem sasniegumiem, kas iedvesmojuši, iepriecinājuši, bagātinājuši un izklaidējuši skatītājus un ietekmējuši režisorus visā pasaulē" Statuete

1990. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
1990 (63.) Sofija Lorēna "viens no patiesiem dārgumiem pasaules kino, kuras karjera bagāta ar neaizmirstamaiem tēlojumiem, kas kinomākslai devuši nedziestošu spožumu." Statuete
Mirna Loja "atzinībā par ārkārtējām īpašībām, gan uz ekrāna, gan ārpus tā, pateicībā par vērtīgo mūža ieguldījumu, radot neaizmirstamas lomas." Statuete
1991 (64.) Satjadžits Rejs "atzinībā par reti sastopamu kinomākslas meistarību, un par dziļo humāno pieeju, kam bija neizdzēšama ietekme uz režisoriem un skatītājiem visā pasaulē." Statuete
1992 (65.) Federiko Fellīni "atzinībā par kinomākslas sasniegumiem, kas pārsteidza un izklaidēja skatītājus visā pasaulē." Statuete
1993 (66.) Debora Kera "pateicībā par eleganto un skaisto tēlojumu visas karjeras garumā." Statuete
1994 (67.) Mikelandželo Antonioni "atzinībā par viņa nozīmīgo lomu kino vizuālās stilistikas veidošanā." Statuete
1995 (68.) Kērks Duglass "par 50 gadiem, dodot radošu un morālu spēku kino sabiedrībai." Statuete
Čaks Džonss "par klasisko multiplikāciju filmām un to varoņiem, kuru animētie dzīves stāsti nesuši mums patiesu prieku vairāk nekā pusgadsimta garumā." Statuete
1996 (69.) Maikls Kids "atzinībā par kalpošanu dejas mākslai ekrāna mākslas pasaulē." Statuete
1997 (70.) Stenlijs Donens "pateicībā par darbu, ko raksturo grācija, elegance, asprātība un vizuālās inovācijas." Statuete
1998 (71.) Elija Kazans "pateicībā par ilgo, izcilo un nesalīdzināmo karjeru, kuras laikā, radot savus kino meistardarbus, viņš ietekmējis kino veidošanas būtību." Statuete
1999 (72.) Andžejs Vajda "atzinībā par piecām izcila kinorežisora darba dekādēm." Statuete

2000. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
2000 (73.) Džeks Kārdifs "gaismas un krāsu meistars." Statuete
Ernests Leimens "pateicībā par daudzveidīgo un ilgstošo darbu." Statuete
2001 (74.) Sidnijs Puatjē "atzinībā par ievērojamiem sasniegumiem, kā aktierim un cilvēkam." Statuete
Roberts Redfords "Aktierim, režisoram, producentam, Sundance filmu festivāla izveidotājam, kas iedvesmojis neatkarīgus un novatoriskus režisorus visā pasaulē." Statuete
2002 (75.) Pīters O'Tūls "kura ievērojamais talants devis kinomākslas vēsturei dažus no pašiem neaizmirstamākajiem tēliem." Statuete
2003 (76.) Bleiks Edvardss "atzinībā par viņa rakstnieka, režisora un producenta darbu, radot izcilus ekrāna darbus." Statuete
2004 (77.) Sidnijs Lūmets "atzinībā par izcilo darbu ar scenāristiem, aktieriem un māksliniekiem filmās." Statuete
2005 (78.) Roberts Oltmens "atzinībā par karjeru, kurā no jauna izgudrotas mākslas formas un iedvesmoti režisori un skatītāji." Statuete
2006 (79.) Ennio Morrikone "atzinībā par lielisko un daudzpusīgo ieguldījumu kinomūzikas mākslā." Statuete
2007 (80.) Roberts F. Boils "atzinībā par vienu no dižākajām kino mākslinieka karjerām." Statuete
2008 (81.) Balvu nepasniedza
2009 (82.) Lorēna Bekola "atzinībā par viņas ievērojamo vietu kino Zelta laikmetā." Statuete
Rodžers Kormens "par bagātīgo dažādu filmu žanru un režisoru atbalstīšanu." Statuete
Gordons Viliss "par nepārspējamo meistarību darbā ar gaismu, ēnām, krāsām un kustību." Statuete

2010. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads (ceremonija) Balvas saņēmējs Piezīmes Balva
2010 (83.) Kevins Braunlo "par gudru un uzticīgu darbu kinovēstures dokumentēšanā." Statuete
Žans Liks Godārs "par kaislību, par konfrontāciju, par jaunu kino žanru." Statuete
Īlaijs Volaks "par mūža devumu, neaizmirstamajiem ekrāna tēliem." Statuete
2011 (84.) Džeimss Ērls Džonss "par konsekventas izcilības un neparastas daudzpusības devumu." Statuete
Diks Smits "par nepārspējamo meistarību darbā ar faktūru, toni, formu un ilūziju." Statuete
2012 (85.) D. A. Penebeikers "Iedvesmojis režisoru paaudzes ar savu you are here stilu. Tiek uzskatīts par vienu no cinéma vérité virziena dibinātājiem." Statuete
Hels Nīdems "Kaskadieru tehnikas un drošības procedūru pionieris." Statuete
Džordžs Stīvenss "Nenogurdināms mākslas čempions Amerikā, un jo īpaši attiecībā uz pašu amerikāniskāko mākslu - Holivudas kinomākslu." Statuete
2013 (86.) Andžela Lensberija "par izcilajiem sasniegumiem darbā kinoindustrijā 75 gadu garumā." Statuete
Stīvs Mārtins "par izcilajiem sasniegumiem Stand-Up komiķa, mūziķa un producenta darbā." Statuete
Pjēro Tosi "par fenomenālajiem sasniegumiem filmu kostīmu mākslā pēdējos 75 gados." Statuete

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Academy of Motion Picture Arts and Sciences. About Academy Awards: Honorary Award (Web). Official Academy Award Website. Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS) Oscars.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-09. Atjaunināts: 2008-07-29. "The Academy's Honorary Award is given to honor extraordinary distinction in lifetime achievement, exceptional contributions to the state of motion picture arts and sciences, or for outstanding service to the Academy. It is given at the discretion of the Board of Governors and is not necessarily given every year, although the last year it was not given before 2008 was 1987."
  2. Academy of Motion Picture Arts and Sciences. About Academy Awards: Honorary Award (Web). Official Academy Award Website. Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS), Oscars.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-09. Atjaunināts: 2008-08-01. "The Honorary Award can also take the form of a life membership in the Academy, a scroll, a medal, a certificate or any other design chosen by the Board of Governors. The John A. Bonner Medal of Commendation, given for 'outstanding service and dedication in upholding the high standards of the Academy,' is considered an Honorary Award. It is usually given at the annual presentation of Scientific and Technical Awards, a dinner ceremony separate from the annual telecast."
  3. Academy of Motion Picture Arts and Sciences. Special Achievement Award (Web). Official Academy Award Website. Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS), Oscars.org. Atjaunināts: 2008-07-29. "The Special Achievement Award, an Oscar statuette, is given for an achievement which makes an exceptional contribution to the motion picture for which it was created, but for which there is no annual award category. ... Unlike an Honorary Award, a Special Achievement Award is conferred only for achievements in films which meet the Academy's eligibility year and deadline requirements.... In the Makeup and Sound Effects Editing categories, the Award can be given if those committees fail to come up with three nominations. In that case the committee may recommend to the Board of Governors that a special Achievement Award be voted instead. That was the case in the Visual Effects category, too, before Visual Effects became an annual award.... Thirteen of the 17 Special Achievement Awards given since the category was instituted in 1972 were given for visual effects or sound effects achievements." novecojusi saite
  4. Governors Awards at the Academy of Motion Picture Arts and Sciences 6 September 2010.
  5. Removing him from the contests in which he had been nominated for an Academy Award in the "competitive classes", the Academy gave Chaplin this "Special Award" because, as it wrote to him, his "collective accomplishments" in The Circus merited his placement "in a class" by himself.
    Special Award to Charles Chaplin (Web). Official Academy Award Database. AMPAS, Oscars.org. Atjaunināts: 2008-07-29. "[NOTE: The Academy Board of Judges on merit awards for individual achievements in motion picture arts during the year ending August 1, 1928, unanimously decided that your name should be removed from the competitive classes, and that a special first award be conferred upon you for writing, acting, directing and producing The Circus. The collective accomplishments thus displayed place you in a class by yourself." (Letter from the Academy to Mr. Chaplin, dated February 19, 1929.)]"
  6. Bosley Crowther (1941-06-24). "Movie Review: 'Kukan,' a Vivid Fact Film about Modern China and Its Myriad Peoples, Is Seen at the World" (Web). The New York Times, Movies (movies.nytimes.com). Atjaunināts: 2008-07-30. Crowther refers to filmmaker as a "young newspaperman, Rey Scott" in the text of this review; credits (at foot of page) describe this film as "A travel picture filmed in color in China and narrated by Ray Veidne:Sic Scott.
  7. Baskett was the first African-American actor to receive an Oscar; this "Special Award", which he received at the 20th Academy Awards ceremony, held on March 20, 1948, effectively removed him from contention for a best actor award for his role of Uncle Remus; he died of heart disease on July 9, 1948.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]