Lādiņa saites matrica
Vikipēdijas raksts
Lādiņa saites matrica (angļu charge coupled device, saīsināti CCD)) ir starojuma uztvērējs — fotoelektrisku pusvadītāju matrica ar ļoti augstu jutību. Katrs lādiņa saites matricas elements uzkrāj elektrisko lādiņu proporcionāli uz to krītošā starojuma intensitātei. To lieto arī videokamerās un digitālajos fotoaparātos.
Lādiņsaites matricu 1969. gadā izgudroja Bell Labs zinātnieki Vilards Boils un Džordžs Smits. Par to viņi 2009. gadā saņēma Nobela prēmiju.