Vilards Boils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilards Boils
Willard Sterling Boyle
Vilards Boils
Personīgā informācija
Dzimis 1924. gada 19. augustā
Amersta, Jaunskotija, Karogs: Kanāda Kanāda
Miris 2011. gada 7. maijā (86 gadi)
Vollesa, Jaunskotija, Karogs: Kanāda Kanāda
Pilsonība Karogs: Kanāda Kanāda
Dzīvesbiedre Betija Boila
Bērni 4
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Bell Labs
Alma mater Makgila universitāte
Sasniegumi, atklājumi lādiņa saites matrica
Apbalvojumi 2009. gada Nobela prēmija fizikā

Vilards Boils (Willard Sterling Boyle; dzimis 1924. gada 19. augustā, miris 2011. gada 7. maijā) bija Kanādas fiziķis. Viņš ir lādiņa saites matricas līdzizgudrotājs, par ko 2009. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.[1]

Boils Makgila universitātē ieguvis doktora grādu. 1962. gadā Bell Labs viņš kopā ar Donu Nelsonu izgudroja pirmo nepārtrauktas darbības rubīna lāzeru. Vilards Boils 1962. gadā tika iecelts par direktoru Bell Labs Kosmosa zinātnes un pētnieciskajās studijās (Space Science and Exploratory Studies), kas atbalstīja Apollo kosmisko projektu un palīdzēja izvēlēties nolaišanās vietas uz Mēness virsmas. Kopš 1964. gada viņš Bell Labs strādāja pie integrālo shēmu attīstīšanas.

1969. gadā Boils kopā ar Džordžu Smitu izveidoja lādiņsaites matricu. Lādiņsaites matricas NASA ļāva uz Zemi sūtīt skaidrus attēlus. Šī tehnoloģija ir ciparu kameru pamatā.

No 1975. līdz 1979. gadam Vilards Boils bija Bell Labs izpilddirektors pētnieciskajā darbā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Joičiro Nambu
Makoto Kobajasi
Tosihide Masukava
Nobela prēmija fizikā
2009
kopā ar Čārlzu Kao un Džordžu Smitu
Pēctecis:
Andrejs Geims
Konstantīns Novosjolovs