Tēlotāja māksla
Vikipēdijas raksts
Tēlotāja māksla ( saukta arī tēlotājmāksla) ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē. [1]
Tēlotāja māksla ir nozīmīgs mākslas vēstures izpētes objekts.
Tēlotāja mākslas veidi[izmainīt šo sadaļu]
Tēlotāja māksla iedalās trijos veidos:
- glezniecībā, kurā mākslas tēli tiek radīti uz plaknes ar krāsām, gaismēnām un līnijām;
- grafikā, kas ir zīmējums, plašā nozīmē gravīras un estampi, kur ar dažādiem instrumentiem dažādos materiālos iegriež, iegrebj vai ieskrāpē attēlu, kuru pēc tam ar krāsas palīdzību pārnes uz cita materiāla, visbiežāk papīra;
- tēlniecībā, trīsdimensiju mākslā, kurā makslas tēlu veido, atskaldot akmenī, izgrebot kokā vai veidojot mālā, plastilīnā vai ģipsī. Gatavos tēlniecības mākslas darbu vēlāk var arī atliet.
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Blūma, D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 170.lpp.