Līcis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu

Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme. Līcis vienmēr ir daļa no lielākas ūdenstilpes — līcis var būt daļa no okeāna, jūras, ezera, upes, arī mākslīgas ūdenskrātuves.

Līču veidošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līči bieži veidojas ūdenstilpes krastos ar nevienmērīgu ģeoloģisko uzbūvi, kur viļņu un/vai straumes enerģija ātrāk izskalo mazāk noturīgos iežus un lēnāk — noturīgākos iežus. Līčiem var būt arī cita izcelsme, piemēram tektoniska izcelsme, kad noteikta zemes platība iegrimst un/vai cita paceļas, līčus var veidot arī ledājs, erodējot grunti savā ceļā. Ir arī citi līču veidošanās mehānismi.

Termina robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ne vienmēr skaidri nošķirama robeža starp līčiem un citu veidu ūdenstilpēm, piemēram, jūrām — šeit vairāk balstās uz tradīciju nevis uz noteiktu ģeogrāfijas definīciju ievērošanu. Piemēram, Baltā jūra ģeomorfoloģiski būtiski neatšķiras no Persijas līča. Ir gadījumi, kad ūdenstilpe tiek saukta par līci, kaut arī tā nav pilnībā nošķirta no trim pusēm — piemēram Adenas līcis ir savienots ar Sarkano jūru.

Latviski par līčiem dēvē gan ļoti lielus okeāna līčus (Bengālijas līcis), gan ļoti mazus upju ielokus. Citās valodās atkarībā no izmēra līčus apzīmē ar dažādiem vārdiem. Piemēram angliski liels līcis saucas bay, kamēr mazs līcis — sound. Latviski abos gadījumos tiek lietots vārds "līcis".

Pazīstamākie jūras un okeānu līči[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]