Sarkanā jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarkanā jūra
Red Sea.png
Platība: 450 000 km2
Garums: 1 932 km
Platums: 354 km
Maks. dziļums: 3 039 m
Valstis un citas teritorijas: Karogs: Džibutija Džibutija
Karogs: Eritreja Eritreja
Karogs: Sudāna Sudāna
Karogs: Ēģipte Ēģipte
Karogs: Izraēla Izraēla
Karogs: Jordānija Jordānija
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija
Karogs: Jemena Jemena
Lielākās pilsētas: Akaba
Džibuti
Džida
Eilata
Hodeida
Masava
Portsudāna
Sueca

Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku.

Vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē. Vidējais dziļums — 440-500 metri, dziļākā daļa — centrālā daļa, kas vietām atgādina kanjonu. Piekrastē un vietām arī centrālajā daļā sekla (40% jūras ir seklāka par 100 m). Seklās daļas robežu daudzviet iezīmē koraļļu rifi, kuru kopējais garums ir ap 2 000 km.

Viena no sāļākajām jūrām pasaulē — 36-42 ‰ (citur parasti ir ap 35 ‰). Lielo sāļumu nosaka tas, ka Sarkanā jūra atrodas sausā un karstā apvidū, ir vāji savienota ar pārējo okeānu un jūrā neietek praktiski neviena pastāvīga upe.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Sarkano jūru no Šarmelšeihas Sheraton viesnīcas balkona

Sarkanā jūra ir tiešs tulkojums no latīņu valodasMare Erythraeum, arābu un tigraju valodām. Vārds neapzīmē jūras krāsu, jo Sarkanās jūras ūdens ir ļoti dzidrs un zilā krāsā. Iespējams, jūras nosaukums saistīts ar sezonālu sarkanas krāsas zilaļģes Trichodesmium erythraeum ziedēšanu. Cita versija — jūra tā nosaukta tāpēc, ka tajā atspoguļojas ar rūdu bagātie, sarkanīgie kalni Sīnāja pussalā. Ir arī vairākas citas hipotēzes par jūras nosaukuma izcelsmi.

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanā jūra ir gandrīz pilnībā norobežota no pārējā Pasaules okeāna ar sauszemi. Vienīgais dabiskais savienojums ir 29 kilometrus platais Bābelmandeba šaurums jūras dienvidos, kas izved uz Arābijas jūrai piederošo Adenas līci. Ziemeļos ar Vidusjūru savieno mākslīgi veidotais Suecas kanāls.

Vispārējais raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ūdens apmaiņa un dzidrums. 26 kilometrus platais Bābelmandeba šaurums ir tikai 130 metrus dziļš, kas kavē ūdens apmaiņu ar Indijas okeānu. Rezultātā Sarkanās jūras ūdens ir ievērojami sāļāks nekā pārējā Pasaules okeāna sāļums. Sarkano jūru ielenc tuksneši un sausa zeme. Sausā klimata dēļ jūrā tikpat kā neietek upes un līdz ar to tajā neiekļūst tik daudz sanesu. Rezultātā jūrā ir arī mazāk barības vielu un tāpēc ūdenī ir maz planktona. Tāpēc Sarkanās jūras ūdens ir ļoti dzidrs — redzamība ir tuvu maksimālajai teorētiskajai redzamībai ūdenī — 200 metrus dziļi.
Koraļļu rifs Ēģiptes piekrastē
  • Klimats un ūdens temperatūra: Sarkanās jūras reģionā klimatu nosaka musonu sezonas — šeit ir divas sezonas, kad vējš attiecīgi pūš no ziemeļaustrumiem vasarās un no dienvidrietumiem ziemās. Lietus jūrā un tās piekrastē ir ļoti reti, gada nokrišņu daudzums — ap 60 mm. Arī šis lietus nolīst pēkšņās, īslaicīgās lietusgāzēs, pērkona negaisos, arī putekļu vētru laikā. Sausais, karstais klimats un mazā upju ūdens pietece izraisa augstu iztvaikojumu — ja no Adenas līča nepieplūstu Indijas okeāna ūdens, Sarkanās jūras līmenis kristos par 2,05 metriem gadā.

Jūras ziemeļu daļā ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā ir ap 26 °C, dienvidu daļā — ap 30 °C. Gada vidējā ūdens temperatūra — 22 °C.

  • Plūdmaiņas un ūdens līmenis. Plūdmaiņu augstums ziemeļu daļā — 0,6 metri, dienvidu daļā — 0,9 metri. Centrālajā daļā plūdmaiņas tikpat kā nav jūtamas. Ūdens līmeņa izmaiņas vētru rezultātā ir jūtamas daudz vairāk nekā plūdmaiņas.

Ziemā Sarkanās jūras līmenis vidēji ir par 0,5 metriem augstāks nekā vasarā.

  • Straumju režīms. Sarkanajā jūrā noteikts straumju režīms nepastāv vai arī ir vāji izteikts. Straumju režīmu lielā mērā nosaka vēja virziens. Vasarās ūdens virsējais slānis tiek dzīts uz dienvidiem, savukārt ziemās — pretējā virzienā. Sarkanajai jūrai raksturīgas spēcīgas un mainīgas lokālās straumes starp rifiem un klintīm, kas daudzviet kuģošanu padara ļoti bīstamu.

Ģeoloģiskā uzbūve un vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanā jūra no kosmosa

Sarkanā jūra izveidojusies kontinentu dreifēšanas ietvaros — Arābijas pussalai atdaloties no Āfrikas. Atdalīšanās sākās eocēnā (pirms 55-35 miljoniem gadu) un kļuva intensīvāka oligocēnā (pirms 34-23 miljoniem gadu). Sarkanās jūras paplašināšanās turpinās arī tagad un teorētiski nākotnē Sarkanā jūra var kļūt par okeānu. Pašlaik jūras ziemeļu daļā krasti attālinās ar ātrumu 8 milimetri gadā, bet dienvidu daļā — 16 milimetri gadā.

Sarkanās jūras attīstības laikā Bābelmandeba šaurums vairākkārt bijis slēgts un Sarkanā jūra ne reizi vien iztvaikojusi pilnībā, atstājot aiz sevis ar biezu sāls slāni klātu gultni. Pašreizējā veidolā jūra pastāv tikai 5000 gadus.

Lūzums virzās uz ziemeļiem pa Akabas līci, tālāk veidojot Nāves jūru. Tieši lūzuma dēļ šaurais Akabas līcis ir ļoti dziļš — tā dziļums sasniedz 1 600 metrus.

Bioloģiskā daudzveidība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Sarkanā jūra ir vāji savienota ar pārējo Pasaules okeānu un tajā valda īpatnēji vides apstākļi, šeit izveidojušās daudz endēmu sugu, taču šeit sastopamas arī daudzas Indijas okeāna dzīvnieku sugas.

Sarkanajā jūrā ir mazāks jūras organismu sugu skaits nekā līdzīgās tropiskajās jūrās citur, kas arī ir izskaidrojams ar jūras norobežotību un īpatnējiem vides apstākļiem. Tomēr jūrā vairāk kā 1 000 bezmugurkaulnieku sugas, ap 200 koraļļu sugu. Sarkanās jūras dzidrajā ūdenī nirējiem ir ļoti ērti aplūkot krāšņos koraļļu rifus.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie Sarkano jūru mēģināja izpētīt jau senie ēģiptieši. Bībelē Sarkanā jūra pieminēta saistībā ar Mozu, kurš vedis pāri tai Izraēļa tautu un ar Dieva palīdzību panācis, ka jūras ūdeņi pašķiras. Mozus gājiens visdrīzāk notika pār t.s. Niedru jūru — ezeru ziemeļos no Suecas, kuru nosusināja līdz ar Suecas kanāla izbūvi.

Uzskata, ka tikai grieķis Hipaluss 1. gadsimtā p.m.ē. ar kuģi sasniedza Arābijas jūru un līdz ar to atklāja jūras tirdzniecību ar Āziju.

Suecas kanāla būvniecība

Eiropas valstis interesi par Sarkano jūru sāka izrādīt tikai sākot ar 15. gadsimtu. 1798. gadā Francija uzticēja ģenerālim Napoleonam iekarot Ēģipti un pārņemt kontroli pār Sarkano jūru. Napoleonam tas neizdevās, taču karagājiena dalībnieks — inženieris Leperē — aktualizēja ideju par kanāla izbūvi, kas savienotu Vidusjūru un Sarkano jūru. Šāds plāns jau pastāvēja Senajā Ēģiptē, taču netika realizēts.

Suecas kanāls tika atvērts kuģu satiksmei 1869. gada novembrī un pārvērta Sarkano jūru par vienu no nozīmīgākajiem planētas kuģu satiksmes tranzīta ceļiem. Šajā laikā tirdzniecības bāzes Sarkanajā jūrā piederēja britiem, francūžiem un itāļiem. Pēc Pirmā pasaules kara lielākā daļa šo bāzu tika pamestas.

Pēc Otrā pasaules kara par ietekmi reģionā sacentās ASV un PSRS, Sarkanajā jūrā kursēja aizvien vairāk [[nafta]s pārvadātājkuģu no Persijas reģiona. Suecas kanāls tika slēgts Sešu dienu kara laikā 1967. gadā un palika slēgts līdz 1975. gadam. Pēc šī notikuma Sarkanā jūra kā tranzīta ceļš kļuva nepopulāra un savu popularitāti lielā mērā atguva garākais bet drošākais ceļš ap Dienvidāfriku.

Saimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdens nozīme un vides problēmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par spīti savam sāļumam Sarkanās jūras ūdens ir nozīmīgs dzeramā ūdens resurss piekrastē dzīvojošajiem. Jūras krastos daudzviet atrodas ūdens atsāļošanas iekārtas — piemēram, Saūda Arābijas krastā atrodas vismaz 18 lielas atsāļošanas rūpnīcas. Diemžēl atsāļošanas procesā notiek jūras vides piesārņošana ar karstu, pārsālītu ūdeni un hlora savienojumiem. Pagaidām šo atsāļošanas rūpnīcu ietekme uz vidi ir lokāla, taču ilgākā laika posmā var ietekmēt visu Sarkano jūru.

Sarkanās jūras ūdeni izmanto arī naftas pārstrādes rūpnīcās un cementa rūpnīcās.

Tūrisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesnīcas Eilatā

Pateicoties augstajai bioloģiskajai daudzveidībai un ērtam novietojumam tuvu Eiropai, Sarkanā jūra ir viens no populārākajiem niršanas tūrisma objektiem. Populārākās niršanas tūrisma vietas — Hurgada, Marsaalama un Šarmelšeiha Ēģiptē. Eilata Izraēlā ir pazīstama kā Sarkanās jūras Rivjēra.

Pēdējās desmitgadēs pieaugušais masu tūrisms strauji degradē Sarkanās jūras vidi ar nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, malu zvejniecību, koraļļu zādzībām un rifu noplicināšanu.

1992. gadā Hurgadā tika nodibināta sabiedriskā vides aizsardzības organizācija HEPCA (Hurghada Environmental Protection and Conservation Association), kuras mērķis ir pasargāt Ēģiptes Sarkanās jūras piekrasti no videi kaitīga masu tūrisma.

Līči un salas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanās jūras dienvidu daļā atrodas divi dziļi līči:

  • Akabas līcis, kura krastā atrodas Izraēlas un Jordānijas kūrortpilsētas Eilata un Akaba;
  • Suecas līcis, kura galā atrodas Ēģiptes pilsēta Sueca un sākas Suecas kanāls.

Starp abiem līčiem atrodas Sīnāja pussala.

Sarkanās jūras salas un salu grupas:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]