Baltā jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltā jūra
BaltaJura.JPG
Platība: 90 000 km2
Maks. dziļums: 330 m
Valstis un citas teritorijas: Krievija
Lielākās pilsētas: Arhangeļska

Baltā jūra (krieviski - Бе́лое мо́ре) — Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā. Daļa no Barenca jūras. Faktiski Baltā jūra ir dziļš jūras līcis.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos atrodas Kolas pussalas dienvidu piekraste, ziemeļaustrumos - savienojums ar Barenca jūru un Kaņina pussala. Austrumos un dienvidos - atrodas Arhangeļskas apgabals. Dienvidrietumos un rietumos atrodas Krievijas sastāvā esošā Karēlijas republika.

Vispārējs apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilpums - 8 000 km³, vidējais dziļums - 89 metri. Lielākās jūrā ieplūstošās upes - Mezeņa (33 km³ gadā), Oņega (21 km³ gadā), Ziemeļu Dvina (143 km³ gadā). Jūras ziemeļu daļu krievi dēvē Voronka ("piltuve") - šī daļa savieno Balto jūru ar Barenca jūru". Ziemeļu daļas platums - 100 - 170 km, dziļums sasniedz 80 metrus, vidējais dziļums - 34 metri. Savukārt jūras dienvidu un centrālo daļu sauc Gorlo ("kakls") - tās dziļums ir 40 - 60 metri.

Ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā sasniedz 14-15 °C Kandalakšas līcī, 20-24 °C seklākos līčos un tikai 7-8 °C centrālajā daļā. Ziemā daļu no jūras klāj ledus, taču pilnībā jūra aizsalst reti. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā ir tuvu sasalšanas punktam, kas atkarībā no sāļuma ir 0 līdz -1,9 °C. Aptuveni 130 metru dziļumā ūdens temperatūra visu gadu ir nemainīga, ap -1,4 °C.

Jūras ūdens sāļums Baltajā jūrā ir atkarīgs no attāluma no lielo upju ietekām. Jūras centrālajā daļā ūdens virsējā slāņa sāļums ir 24-27 ‰, dziļumā ap 30 ‰. Baltās jūras sāļums ir nedaudz mazāks kā līdzās esošajai Barenca jūrai. Kopējā saldūdens pieplūde jūrā gadā - 228 km³.

Līči un salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltajai jūrai ir četri galvenie līči:

  • Kandalakšas līcis rietumos, vidējais dziļums - 109 metri. Kandalakšas līcī atrodas dziļākā Baltās jūras dzelme - 340 m dziļa.
  • Oņegas līcis dienvidos, vidējais dziļums - 19 metri
  • Dvinas līcis dienvidaustrumos, vidējais dziļums - 49 metri
  • Mezeņas līcis ziemeļaustrumos, līdz 13 metrus dziļš
Baltā jūra 2001. gada maijā un 2000. gada aprīlī

Jūras dienvidu daļā atrodas salu grupa - Solovecas salas. Oņegas līcī atrodas nelielā Kijas sala, uz kuras atradās vēsturisks klosteris - Krestnijas klosteris (1656 - 1922) saglabājušās vērtīgas vēsturiskas celtnes. Pie ieejas Mezeņas līcī atrodas Moržovecas sala.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākus gadsimtus Baltā jūra bija Krievijas galvenais jūras savienojums ar pārējo Pasaules okeānu. Tirdzniecības sakarus ar pārējo pasauli nodrošināja pomorieši, kuru galvenā osta atradās Holmogoros - tagad tas ir neliels ciematiņš 75 kilometrus dienvidaustrumos no Arhangeļskas.

PSRS laikos Baltā jūra kalpoja par nozīmīgu jūras kara flotes un zemūdeņu flotes bāzi. Baltā jūra ir Krievijas iekšējie ūdeņi. Starp Baltijas jūru un Balto jūru tika izbūvēts Baltās jūras - Baltijas jūras kanāls (1933).

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā osta Baltās jūras krastā - Arhangeļska. Baltās jūras ostas ir aizsalušas no oktobra - novembra līdz maijam.

Kandalakšas līcī atrodas vairākas bioloģisko pētījumu stacijas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]