Latvijas kino

Latvijas kino ietver dažādu žanru filmas, kas ir radītas Latvijas vai bijušās Latvijas PSR robežās, vai kuras ir veidojuši latvieši. Par Latvijas kino pirmsākumu uzskata 1910. gadu, kad tika uzņemta pirmā dokumentālā īsfilma.^[1] 1896. gada 28. maijā Rīgā tika rādīts pirmais kino seanss Latvijā.^[2] Kopš 1914. gada gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās ir kinoteātri, kuros rāda ziņu izlaidumus, dokumentālās filmas un ārzemju filmas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais kino demonstrējums Rīgā notika 1896. gadā Solomonska cirka ēkā. Pirmo publisko kinoteātri "The Royal Vio" Rīgā uzcēla 1907. gadā. Tā zālē varēja sanākt 888 skatītāji, bet balkonā vēl 312.

Latvijas kino aizsākās 1910. gadā ar pirmo dokumentālo filmu, ko uzņēma latviešu operators Aleksandrs Stanke. Tika nofilmēta Krievijas imperatora Nikolaja II vizīte Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšana Rīgas centrā. Kopš 1913. gada sāka filmēt arī mākslas filmas. 1930. gadā Aleksandrs Rusteiķis uzņēma pilnmerāžas mēmo filmu „Lāčplēsis”. 1930. gadā Latvijā bija 85 kinoteātri, tostarp Rīgā — 31. 1939. gadā Vilis Jānis Lapenieks uzņēma skaņu filmu „Zvejnieka dēls”.^[3]

Lielākā kinostudija Latvijā bija "Rīgas Kinostudija". Augstākais apbalvojums Latvijas kino nozarē ir "Lielais Kristaps".

2008. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu sākta Latvijas kinofilmu digitalizēšana un restaurēšana. Par pirmo restaurējamo filmu izvēlēta Jāņa Streiča „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. 2011. gadā noslēgta restaurēšanas otrā kārta, Dānijas uzņēmumam Nordisk film pavisam restaurējot 12 spēlfilmas un 9 animācijas filmas.^[4]^[5] Pēc tam filmu restaurēšanā piesaistīta Latvijas studija „Lokomotīve”.^[6]