Nikolajs II Romanovs
Vikipēdijas raksts
 |
|
| Tituls | Krievijas imperators, Polijas karalis, Somijas lielkņazs |
| Pie varas | 1894. gada 1. novembrī - 1917. gada 15. martā |
| Kronēšana | 1896. gada 26. aprīlī, Uspenskas katedrāle, Maskava |
| Priekšgājējs | Aleksandrs III (Александр III) |
| Pēctecis | nav |
| Dinastija | Romanovu dinastija |
| Tēvs | Aleksandrs III (Александр III) |
| Māte | Marija Fjodorovna (Gliksburgas dinastija) (Мария Фёдоровна) |
| Sieva | Aleksandra Fjodorovna (Hesenes-Darmštates dinastija) (Александра Фёдоровна) |
| Bērni | Olga Romanova (Великая Княжна Ольга Николаевна) Tatjana Romanova (Великая Княжна Татьяна Николаевна) Marija Romanova (Великая Княжна Мария Николаевна) Anastasija Romanova (Великая Княжна Анастасия Николаевна) Aleksejs Romanovs (Цесаревич Алексей Николаевич) |
| Dzimis | 1868. gada 18. maijā Carskoje Selo,  Krievijas impērija |
| Miris | 1918. gada 17. jūlijā Ipatjeva nams, Jekaterinburga,  KPFSR(tagad Krievija) |
| Apglabāts | Pētera-Pāvila katedrāle, Sankpēterburga |
Nikolajs II Romanovs (krievu: Николай II Александрович Романов, dzimis 1868. gada 18. maijā [v.s. 6. maijā], miris 1918. gada 17. jūlijā) bija Krievijas imperators (no 1894. līdz 1917. gadam), Polijas karalis (1894. — 1915.), Somijas lielkņazs (1894. — 1917.). Nogalināts 1918. gadā kopā ar ģimeni.
Pilns tituls, ar kādu tika parakstīti svarīgākie impērijas dokumenti:
"Nikolajs Otrais, Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas Imperators un Patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas Valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podoļskas un Somijas Lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Samogitas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Jugorskas, Permas, Vjatskas, Bulgārijas u.c. hercogs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavas, Belozerskas, Ugorskas, Obdorskas, Kondijas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes Valdnieks un Lielkņazs, Ibēras, Kartvelas un Kabardinas zemes un Armēnijas apgabala Pavēlnieks un Valdnieks, Čerkasu un Kalnu Kņazu un pārējo Mantots Valdnieks un Īpašnieks, Turkestānas valdnieks, Norvēģijas Troņmantnieks, Šlēzvigas-Holšteinas, Stromarnas, Ditmarsenas un Oldenburgas hercogs utt. utt."
(Николай Второй, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский; Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Польский, Царь Сибирский, Царь Херсонеса Таврического, Царь Грузинский; Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Литовский, Волынский, Подольский и Финляндский; Князь Эстляндский, Лифляндский, Курляндский и Семигальский, Самогитский, Белостокский, Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных; Государь и Великий Князь Новагорода низовския земли́, Черниговский, Рязанский, Полотский, Ростовский, Ярославский, Белозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, Витебский, Мстиславский и всея северныя страны́ Повелитель; и Государь Иверския, Карталинския и Кабардинския земли́ и области Арменския; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель, Государь Туркестанский; Наследник Норвежский, Герцог Шлезвиг-Голштейнский, Стормарнский, Дитмарсенский и Ольденбургский и прочая, и прочая, и прочая.)
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Tēvs - imperators Aleksandrs III, māte - imperatrise Marija (Мария Фёдоровна). Dzimis 1868. gada 6. maijā (18. maijā pēc jaunā stila).
1894. gada 14. novembrī Nikolaju aprecināja ar Hesenes-Darmštates princesi Alisi (Victoria Alix Helena Louise Beatrice, Prinzessin von Hessen und bei Rhein, pareizticībā kristīta kā Aleksandra - Александра Фёдоровна, 6.06.1872. - 17.07.1918.). Bērni:
- meita Olga (Ольга Николаевна, 1895.-1918.)
- meita Tatjana (Татьяна Николаевна, 1897.-1918.)
- meita Marija (Мария Николаевна, 1899.-1918.)
- meita Anastasija (Анастасия Николаевна, 1901.-1918.)
- dēls Aleksejs (Алексей Николаевич, 1904.-1918.)
Kronējās par imperatoru 1896. gada 14. maijā (26. maijā pēc jaunā stila).
[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika
Lielu uzmanību veltīja starptautiskajām tiesībām. Pēc Nikolaja II izniciatīvas 1899. un 1907. gados Hāgā sanāca bruņojuma ierobežošanas jautājumiem veltītas starptautiskas miera konferences, kuras lika pamatus kara likumu un kara noziegumu definēšanā un starptautisko saistību noteikšanā.
1900. gadā Krievijas armija piedalās Bokseru sacelšanās apspiešanā Ķīnā.
1905.-1907. gados karš ar Japānu (t.s. Krievu-japāņu karš), kurā Krievijas impērija cieš sakāvi (Japāna anektē Sahalīnu u.c. teritorijas Tālajos Austrumos).
1907. gadā paraksta līgumu ar Lielbritāniju par savstarpējo ietekmes sfēru sadalīšanu Ķīnā, Afganistānā, Persijā, kas lika pamatus vēlākajai Antantei.
1912. gadā par Krievijas protektorātu kļūst Mongolija, kas atšķēlusies no Ķīnas pēc tajā notikušās revolūcijas un imperatora gāšanas no troņa.
[izmainīt šo sadaļu] Pirmais pasaules karš
1914. gada 1. augustā Krievijas impērijai pieteica karu Vācijas impērija - sākās Pirmais pasaules karš.
[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika
1897. gadā naudas reforma.
1897. gadā Izdots likums par darba laika ierobežošanu (ne vairāk par 11,5h darba dienās, 10h sestdienās un pirmssvētku dienās). Atcelts īpašais nekustamā īpašuma nodoklis poļiem.
1900. gadā atcelts izsūtījums uz Sibīriju kā soda mērs.
[izmainīt šo sadaļu] Stolipina agrārā reforma
Skat. pamatrakstu Stolipina reformas
[izmainīt šo sadaļu] 1905. gada revolūcija
Skat. pamatrakstu 1905. gada revolūcija
[izmainīt šo sadaļu] Pārmaiņas iekšpolitikā
1905. gada 6. augustā tika publicēts manifests par likumdevēja parlamenta - Valsts domes (Государственная дума Российской империи) izveidošanu. 17. oktobrī manifests par politiskajām brīvībām.
1906. gada 23. aprīlī beidzot tika izdots vienots un galīgs impērijas pamatlikumu apkopojums (Основные государственные законы Российской империи).
1910. gada 17. jūnijā pieņēma likumu par Somijas parlamenta tiesību un Somijas lielkņazistes autonomijas ierobežošanu.
1905.-1912. gados nopietni tiek reformēta armija. 1910. gadā tiek izveidota kara aviācija (Императорский военно-воздушный флот).
[izmainīt šo sadaļu] 1917. gada februāra revolūcija
Skat. pamatrakstu Februāra revolūcija
1917. gada 2. martā Nikolajs II parakstīja atteikšanos no troņa. No 9. marta līdz 14. augustam bijušā imperatora ģimene atradās mājas arestā Aleksandrovas pilī. Pēc tam viņus izsūtīja trimdā uz Toboļsku. Pēc boļševiku apvērsuma 1918. gada 22. aprīlī ģimeni pārveda uz Jekaterinburgu.
Nošauts kopā ar ģimeni 1918. gadā, Jekaterinburgā, naktī no 16. uz 17. jūliju.
| Priekštecis: Aleksandrs III |
Krievijas imperators 1894.-1917. |
Pēctecis: nav |
