Lielais Barjerrifs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielā Barjerrifa satelīta attēls

Lielais Barjerrifs ir pasaules lielākā koraļļu rifa sistēma.[1] Lielais Barjerrifs sastāv aptuveni no 3000 rifiem un 900 salām, tas ir mājvieta vairāk nekā 2000 zivju kopienām. Tas ir 2600 km garš, atrodas Koraļļu jūrā un stiepjas gar Austrālijas piekrasti. To var redzēt no kosmosa. Lielais Barjerrifs izmēru ziņā līdzinās pusei[nepieciešama atsauce] no ASV.

Lielo Barjerrifu veido sīki organismi — koraļļu polipi. Koraļļu rifi pieder pie pasaules daudzveidīgākajām ekosistēmām un Lielais Barjerrifs nav izņēmums. Mūsdienās tiek lietots nosaukums „Lielais koraļļu rifs”, taču tas nav tikai viens rifs. Vesels tā komplekss aizņem vairāk nekā 2000 kilometru lielu teritoriju gar Austrālijas ziemeļu krastiem, no lēdijas Eliotas salas līdz Kvīnslendas dienvidu piekrastei un Papua-Jaungvinejas līcim. Lielais Barjerrifs sastāv no mazākiem rifiem, no kuriem tikai 44 ir pacēlušies virs ūdens. Tos klāj bieza zemes un smilšu kārta un uz tiem aug koki, veidojot nelielas salas ar skaistām pludmalēm.

Lielā koraļļu barjerrifa attīstība sākās apmēram pirms 18 miljoniem gadu. Pašreizējā attīstības fāzē, kas ilgst apmēram astoņus tūkstošus gadu, uz „vecajiem pamatiem” tiek veidojas jaunas „kārtas”.

Krāsainajā koraļļu rifā dzīvo ļoti daudz dažādu dzīvnieku, sākot no mazajām ātrajām medūzām un beidzot ar milzīgām haizivīm.

Šeit sastopamas apmēram 1500 zivju sugas, vairāk nekā 200 putnu sugas un 6 jūras bruņurupuču sugas. Šeit sastopamas arī 30 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu sugas, kas ir regulāri rifa viesi.

Lielais Barjerrifs ir iekļauts pasaules aizsargājamo kultūras un dabas pieminekļu sarakstā un to katru gadu ierodas apskatīt apmēram 1,5 miljoni tūristu no visas pasaules.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]