Austrālijas aborigēni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
19. gadsimta gravējums, kas attēlo aborigēnu pirmo saskarsmi ar eiropiešiem, Džeimsa Kuka ierašanās.

Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita. [1] Aborigēnu sociālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas un viņi iegūst arvien lielākas tiesības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kolonistu pieplūdums sākotnēji aborigēniem nesa tikai nelaimes. Tūkstošiem pirmiedzīvotāju krita sadursmēs vai mira no eiropiešu ievazātajām slimībām. 19. gadsimta 50. gados daudzus aborigēnus pārvietoja uz īpaši izveidotiem rezervātiem, tā maldīgi cerot izskaust aizvien pieaugošo nabadzību.

Kopš 20. gadsimta 50. gadiem pielikts daudz pūļu, lai veicinātu sapratni starp valsts iedzīvotājiem. Aborigēnu dzīves apstākļi ir uzlabojušies, tomēr vēl joprojām gandrīz visās sadzīves jomās, ieskaitot veselības aizsardzību, izglītību un apgādi ar mājokļiem, viņu stāvoklis salīdzinājumā ar citiem austrāliešiem ir sliktāks. Lūzuma punkts iestājās 1992. gadā, kad Augstā tiesa noraidīja tā saukto terra nullius doktrīnu, kas uzskatīja, ka Austrālija līdz britu ieceļošanai nepiederēja nevienam. Tam sekoja "Iezemiešu īpašumtiesību akta" pieņemšana, kurš noteica, ka tajās teritorijās, kur aborigēni var pārliecinoši pierādīt savu zemju atņemšanas faktu, viņiem ir tiesības atgūt tās atpakaļ.

Aborigēnu zīmējumi tagad atzīti par vieniem no senākajiem mākslas darbiem pasaulē, bet mūsdienu aborigēnu mākslai uzmanību sāka pievērst tikai 20. gadsimta 70. gados. Arī aborigēnu rakstnieki izvirzījušies Austrālijas literatūras priekšplānā. Visā valstī tiek izveidoti aborigēnu kultūras centri, un ir maz ticams, ka Austrālija kādreiz atkal varētu atteikties no sava senatnes mantojuma.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms eiropiešu ierašanās 18. gadsimtā Austrālijā dzīvoja apmēram 750 000 aborigēnu. Viņi nepiederēja pie vienas kopējas rases, runāja apmēram 300 dažādās valodās, turklāt katrai aborigēnu ciltij bija atšķirīgs dzīvesveids. Ziemeļu piekrastes ciltis, piemēram, tivi jau bija iepazinušās ar svešzemniekiem, galvenokārt - indonēziešiem, bet viņu kultūra stipri atšķīrās no kontinenta vidienes tuksnešos mītošo pitjantjatjaru vai dienvidaustrumos dzīvojošo kuriju kultūras. Tomēr aborigēnu cilšu dzīvesveidam ir arī kopīgas iezīmes, kas saglabājušās gadsimtu gaitā un ir mūsdienu paražu pamatā.

Māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aborigēnu klinšu zīmējums, Kakadu nacionālais parks.

Klejotāju tautas parasti nevelta lielas pūles savu pagaidu mitekļu izdaiļošanai, tādēļ aborigēni savām radošajām izpausmēm izmantoja klintis un alas. Daudzi zīmējumi ir tūkstošiem gadu seni, bet, lai saglabātu attēlus, tie laika gaitā ir vairākkārt pārkrāsoti. Klinšu zīmējumos atspoguļota gan aborigēnu ikdienas dzīve, gan reliģiskie ticējumi. Dažās senvietās atrodami, mūsdienās izmirušu dzīvnieku attēli, citās attēloti cilvēki ar zilām acīm, dīvainiem ieročiem un zirgiem - acīmredzot pirmie ieceļotāji no Eiropas. Aborigēnu mākslā izplatīta arī ikdienā lietojamu priekšmetu, piemēram, darbarīku un jostu rotāšana.

Tradicionālais dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baterstas salas aborigēni.

Tūkstošiem gadu aborigēni bijuši mednieki un piekopuši klejotāju dzīvesveidu. Viņi gatavoja vieglus, dažādos veidos lietojamus priekšmetus, piemēram, bumerangus, un dzīvoja no māliem celtās pagaidu mītnēs. Attālumi, ko ciltīm nācās pieveikt barības meklējumos, dažādos reģionos bija atšķirīgi — aborigēni, kuri dzīvoja ar pārtiku un ūdeni bagātos apvidos, klejoja mazāk nekā neauglīgo un sauso apgabalu iemītnieki.

Dzīve nelielās grupās plašā teritorijā bija iemesls, kāpēc aborigēnu sabiedrība sadalījās vairākās ciltīs, kuras runāja dažādās valodās un piekopa atšķirīgas paražas. Pat tie ļaudis, kas runāja vienā valodā, bieži vien dzīvoja noslēgtās ģimenes kopienās, kurās ikdienas pienākumus kopīgi veica vīrs, sieva, bērni un dažkārt arī tuvākie draugi. Ģimenes kopienas satikās retumis, lai veiktu kādas reliģiskas ceremonijas, vienotos par laulībām un pārrunātu savstarpējās domstarpības.

Ikdienas dzīvē liela nozīme bija tirdzniecībai. Kontinentā pastāvēja plašs tirdzniecības ceļu tīkls, bet svarīgākās preces bija gliemežvāki, okers un koksne. Angļu kolonistiem aizņemot aizvien jaunas un jaunas zemes gabalus, aborigēni lielākoties bija spiesti pārtraukt savus klejotāju dzīvesveidu, bet tās ikdienas dzīves paražas saglabājās. Aborigēnu kopienās vecākie joprojām bauda lielu cieņu, viņi seko likumu ievērošanai un soda tos, kuri pārkāpj noteikumus vai izpauž senu rituālu noslēpumus. Šie rituāli ietilpst aborigēnu mītu sistēmā, ko dēvē arī par "sapņojumiem".

Sapņojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Sapņojumi" jeb "sapņu laiks" ir nosaukums, ko angļi devuši aborigēnu likumu un ticējumu sistēmai. Tās pamatā ir bagātīga mitoloģija par Zemes radīšanu. Aborigēni tic, ka no Zemes dzīlēm ieradās "senči radītāji", piemēram, milzīgas čūskas, kas klejoja pa pasauli un izveidoja ielejas, upes un kalnus. Citi priekšteči radīja Sauli, lietu, cilvēkus, dzīvniekus un augus. Vietas, kur priekšteči esot iznākuši zemes virspusē, ir svētas, un vēl mūsdienās tajās notiek reliģiskas ceremonijas un rituāli.

Būtībā ticība "sapņojumiem" ir visu aborigēnu reliģija neatkarīgi no tā pie kuras cilts viņi pieder, un tā nosaka Austrālijas pamatiedzīvotāju dzīves pamatu. Katrs aborigēns tic, ka viņam ir divas dvēseles (viena - mirstīga, bet otra - nemirstīga) un ka tās kopā sasaista viņa senču gars (jeb totēms). Katrs ģimenes klans ir cēlies no viena senča - dzimtas radītāja. Priekšteča gari aizstāv ģimeni, un jebkura neveiksme notiek tādēļ, ka senči ar kaut ko nav apmierināti. Tādēļ daži klana locekļi ir atbildīgi par svētvietu uzturēšanu kārtībā. Katru, kurš neveic šo savu pienākumu, gaida bargs sods. Ikviens "sapņojums" mīts ir saistīts ar konkrētu apvidu.

Vietās, kur divi apvidi satiekas, šie mīti veido "ceļu". Šo "ceļus" dēvē par "dziesmu līnijām", un tie caurauž visu Austrālijas kontinentu. Ar šo līniju palīdzību aborigēnu ciltis var savstarpēji kontaktēties.

Dejas un dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aborigēnu dejotāji, 1981. gads

Aborigēnu dziesmas vēsta par senčiem un ir cieši saistītas ar garu pielūgšanu - dziesmu vārdi bieži vien pat nav saprotami, lai neizpaustu senos slepenos mītus. Pavadījumu spēle uz vienkāršiem mūzikas instrumentiem, piemēram, didžeridu - apmēram metru gara pūšaminstrumenta ar dobju skaņu.

Lai sazinātos ar saviem senčiem aborigēni arī dejo. Aborigēnu deja piedzīvo uzplaukumu, un jaunizveidoti kolektīvi izpilda gan tradicionālās, gan jaunās dejas.

Problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī mūsdienās aborigēni gandrīz nepiekopj tradicionālo klejotāju dzīvesveidu, viņu kultūru joprojām veido senās ceremonijas, mīti un māksla. Zemes īpašuma tiesības jau izsenis ir bijusi viena no mūsdienu aborigēnu problēmām; viņi izjūt atbildību par to zemi, ko viņiem novēlējuši senči. Zemes tiesību akts 1976. gadā sekmēja šo tiesību nostiprināšanos. Tika izveidotas Aborigēnu zemes padomes, kuras vadīja pārrunas starp valdību un aborigēniem par zemes piešķiršanu tās senajiem īpašniekiem. Zemes platības, uz kurām tika apstiprinātas aborigēnu īpašuma tiesības, nevar tikt atsavinātas. Valdība piekrita arī tam, ka apvidos, kuros vienkopus mīt daudz aborigēnu, var pastāvēt gan "baltie likumi", gan "melnie likumi", kas ļauj aborigēniem sodīt savus likumpārkāpējus pēc cilšu likumiem. Tie bieži vien ir skarbi un nežēlīgi, toties aborigēni var dzīvot saskaņā ar savām paražām.

Aborigēnu mākslas atdzimšanai ir svarīga loma valsts pamatiedzīvotāju kultūras popularizēšanā austrāliešu vidū. Lai attēlotu "sapņojumu" mītus mūsdienu izpratnē, aborigēnu mākslinieki, piemēram, Emīlija Kame Kngvareje, izmato gan tradicionālos materiālus, piemēram, koku mizas un okeru, gan akrila krāsas un audeklu.

Daudzi Austrālijas pamatiedzīvotāji dzīvo lielpilsētās, taču izvēlas veidot un dzīvot aborigēnu kvartālos. Aborigēniem atdotajās zemēs daudzi no viņiem nodarbojas ar tautas medicīnu un piekopj senos rituālus.

Nevar noliegt, ka aborigēni salīdzinājumā ar pārējiem valsts iedzīvotājiem ir sliktākā stāvoklī, it īpaši mājokļu veselības aizsardzības un izglītības jomā. Bet sabiedrībā aizvien pieaugošā izpratne par viņu kultūru un tradīcijām sekmē harmoniskāku līdzāspastāvēšanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]