Ludzas igauņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās.

Ludzas igauņi jeb luci (igauņu: lutsi) bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa. Lielākā daļa lucu dzīvoja tagadējo Pildas, Nirzas un Ņukšu pagastu teritorijā. Liecības par igauņiem mūsdienās saglabājušās vienīgi vietvārdos un šajos pagastos pierakstītajās pasakās un teikās.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas igauņu izcelsme nav precīzi zināma. Uzskata, ka igauņu zemnieki uz karu izpostīto Ludzas novadu pārcēlušies vai nu 17. vai 18. gadsimta sākumā un kļuvuši par katoļiem. 19. gadsimtā dievkalpojumi vairs nenotika igauņu valodā un luci pamazām pārlatviskojās vai pārkrievojās.

1893. gadā igauņu etnogrāfa Oskara Kallasa pētījumā tika saskaitīti 4387 Ludzas igauņi. Līdz pat 1970. gadiem apmēram 20 cilvēki pratuši runāt dienvidigauņu dialektā, kurā bijuši apmēram 180 aizguvumi no latviešu valodas.

2001. gadā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu igauņu pētnieks Hanness Korjuss Pildas un Nirzas pagastos veica apsekojumu “Ludzas rajona igauņi 2001. gadā”, kurā konstatēja, ka ar Ludzas igauņiem savu izcelsmi saista Bulu, Germovu, Jakimenko, Jarošenko, Kalvu, Mekšu, Paideru, Poikānu, Soikānu, Undu, Zepu un citas dzimtas.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oskar Kallas. Lutsi maarahvas. Helsinki, Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 1894., 151 lpp.
  • Oskar Kallas. Kaheksakümmend Lutsi Maarahva Muinasjuttu. 1900., 400 lpp.
  • Marjo Mela. Latvian virolaiset. Helsinki, Suomalaisen kirjallisuuden seura 2001, ISBN 951-746-301-4 (somiski)
  • Ilmārs Mežs. Ludzas igauņi 1935. gada tautas skaitīšanas materiālos. LZA Vēstis, nr. 4/2002.
  • Hannes Korjus Zemes dieva dēls neatgriezīsies (Maajumala poeg ei naase). Läti TA akadeemiku, Dr.phil. Janina Kursite-Pakule juubelikogumik “Inkluzīvi”. 2012.
  • Hannes Korjus “Lutsidest ja lutsi maarahva seast võrsunud kunstnikest” Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat VIII Tartu, 2009
  • Hannes Korjus “Nirza valla lutsi maarahva päritoluga elanikud 2004. aastal.” Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat IV, 2004. Tartu, 2005

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Oskar Kallas, Hannes Korjus. Ludzas igauņu pasakas. Latgales kultūras centra izdevniecība, 2003. 80 lpp.
  2. Hannes Korjus. Lutsi maarahvas – 110 aastat hiljem