Mērdzenes pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mērdzenes pagasts
Mērdzenes pagasts LocMap.png
Novads: Kārsavas novads
Centrs: Mērdzene
Platība: 89,5 km2
Iedzīvotāji (2010): 786[1]
Blīvums: 8.8 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Михайловская

Mērdzenes pagasts ir viena no Kārsavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar Goliševas, Malnavas, Mežvidu pagastiem un Ciblas novada Blontu un Pušmucovas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Mērdzenē.

Daba un resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā. Dienvidrietumu malā iestiepjas Latgales augstienes ziemeļu daļa — Burzavas pauguraine. Augstākā vieta — Diervanīšu kalns (135,3 m vjl.) — pagasta rietumu daļā. Augstākie pauguri: Karātavu, Kausinieku, Kviešu kalns. Cauri pagastam tek Rītupe, Strauja, Ločupeite un Kreiču strauts.

Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava-Ludza-Ezernieki, 2. šķiras autoceļi Ludza-Stiglova-Kārsava, Mērdzene-Goliševa, Mērdzene-Čieri un Mērdzene-Stiglova.

Trešdaļu pagasta teritorijas aizņem meži, īpaši iespaidīgs ir Kravcovkas masīvs. Pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļā gandrīz tūkstoš hektāru platībā stiepjas vietām augstais, vietām zemais Kreiču purvs. Krievu Stiglovā stiepjas 32 ha plašais nosusinātais purvs, tajā iegūto kūdru var izmantot pakaišiem, lauku mēslošanai un zālāju sēklu audzēšanai. Pagastā atrodas daļa no 1985.- 1988. gadā atklātās Degļovas dolomīta atradnes. Dolomīts derīgs šķembu ražošanai. 1998. gadā izpētīta Vecpiragovas smilts-grants atradne. Smilts piemērota būvniecībai.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pagasta dienvidaustrumos atrodas Kreiču purva daļa 962 ha platībā.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērdzene, Pūdinova, Latviešu Stiglova, Baranova, Boltāni, Čieri, Degterova, Diervanīši, Grabežova, Jaunpiragova, Kapačova, Kausinīki, Kitkova, Kozukolni, Kravcovka, Kreiči, Krievu Stiglova, Lapatnīki, Lielie Bati, Malzubri, Mihalova, Miški, Parsikova, Repki, Rūzori, Samuši, Silagaiļi, Silinīki, Silkāni, Sloboda, Šalaji, Šķirmanti, Tabulova, Vacpiragova, Zaiceva.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs Mērdzenes pagastā
Tautība Procenti
latvieši
  
76%
krievi
  
22%
citi
  
2%
gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ēbreji čigāni pārējie
1930 10978 7307 3460 143 0 53 5 9 0 1
1989 1151 805 nez. nez. nez. nez. nez. nez. nez. 346
2000 964 728 215 3 2 3 2 0 2 9
2011 670

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz tagadējā pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas lielas muižas — Mihalovas un Stiglovas. Mihalova izveidojās par nozīmīgu amatniecības centru, kas attīstījās arī kā tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa.

18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām Ludzas apriņķī, muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Muižu zeme agrārās reformas laikā sadalīta. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas. No 1912. gada līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši”, Pudinovā no 1919. gada līdz 1945. gadam — ūdensdzirnavas „Slūžas”. Abās dzirnavās malti graudi, kārsta vilna un velta vadmala. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna. 1925. gadā Mihalovas pagasts tika pārdēvēts par Mērdzenes pagastu.[2]

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja Blontu, Degļevas, Goliševas, Lapatinsku, Mērdzenes, Mežernieku, Pušmucovas un Stiglovas ciema padomes, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.[3] 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā.

Kolektivizācijas sākumposmā 1949. gadā izveidoja 14 lauksaimniecības arteļus. Drīz sākās to apvienošana. Pudinovā izveidojās kolhozs „Rassvet”, kas guva labus panākumus gaļas un piena lopkopībā, it īpaši cūkkopībā un zirgkopībā. Kolhozu turpmākās apvienošanas gaitā 1974. gadā izveidojās kolhozs „Vienība”, kas pastāvēja līdz 1994. gadam.

Pieminekļi un apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērdzenes pagasta padome

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:

Vietējas nozīmes arheol. pieminekļi:

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi:

Mērdzenē uzstādīta piemiņas plāksne 2. pasaules karā kritušajiem novadniekiem.

Pudinovā pie Ludzas-Kārsavas ceļa atrodas divas dižliepas, to apkārtmērs ir 4,0m un 4,4 m. Uz rietumiem no Stiglovas baznīcas atrodas Karolīnas liepa (apkārtmērs 2,71 m).

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunuzceltā Mērdzenes dziesmu estrāde

Mērdzenes pagastā skola pastāv kopš 1897. gada. Sākumā skolas bija vairākas, kur mācības notika latviešu un krievu valodā. Ar 1964. gadu pagastā ir tikai viena divplūsmu skola. Pašreiz mācību process notiek latviešu valodā. Pamatskola izvietota divās ēkās: Mērdzene (1.-4.kl.) un (pirmsskolas grupa) un Pudinavā (5.-9.kl.). Pamatskolā tiek īstenotas pirmsskolas un pamatizglītības programmas. Visam skolotāju kolektīvam ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Savas intereses bērni pilnveido, darbojoties interešu pulciņā , mazpulkā, datorpulciņā, mākslas-dizaina pulciņā, dejo tautu dejas, dzied vokālajā ansamblī. Mākslas — dizaina pulciņa dalībnieki, piedaloties starptautiskajos konkursos Polijā, Izraēlā, Somijā, Francijā, ir guvuši godalgotas vietas un atzinības.

Kultūra un sabiedriskā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņas plāksne 2. Pasaules karā bojā gājušajiem

Kopš 2001.gada pagastā darbojas sabiedriskais interešu centrs „Mērdzenes Gundega”, kas piedalās sabiedrisko aktivitāšu, pasākumu organizēšanā. Katru gadu pagastā tiek organizēts konkurss „Sakoptākā sēta”, rīkotas sporta sacensības, pļaušanas sacensības. Pagasts piedalās konkursā „Sakoptākais Latvijas pagasts”, 2002. g. un 2003. g. iegūstot 3. vietu un 2006. g.ieņēmot 1. vietu rajonā. Kopš 1997. gada pagasta dzīves aktualitātes atspoguļo informatīvais izdevums „Mērdzenes Vēstis”, kas iznāk vienu reizi mēnesī. Tradīcijām bagāta ir pagasta kultūras dzīve. Tajā ir iesaistījušies ap 100 pašdarbnieku. Darbojas etnografiskais ansamblis, sieviešu koris „Austra” , jauniešu deju kolektīvs „Juste”. Pasākumi noris Mērdzenes Tautas namā (195 vietas) un 1999. gadā celtajā Mērdzenes brīvdabas estrādē.

Uzņemējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā reģistrētas 29 zemnieku saimniecības, 270 piemājas saimniecības, 3 kokapstrādes cehi, 3 veikali, kafejnīca, aptieka, šūšanas darbnīca. Latgales tūrisma apritē ir iesaistījusies z/s „Kramiņi” kā apskates saimniecība, kas piedāvā iepazīt bišu dravu, nogaršot dažādu šķirņu medu un zemenes, popularizē bioloģiskās saimniekošanas metodes. Ir sava amata meistari aušanā, adīšanā, kulinārijā, galdniecībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9