Ludzas apriņķis
| Ludzas apriņķis (1629—1949) |
||
|---|---|---|
 Ludzas apriņķis 1940. gadā |
||
| Centrs: | Ludza | |
| Platība (1925): | 2344,1 km2 | |
| Izveidots: | 1629. gadā | |
| Likvidēts: | 1949. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| krievu: | Люцинский уезд | |
| poļu: | trakt lucyński | |
Ludzas apriņķis (krievu: Люцинский уезд) bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776-1796), Baltkrievijas guberņas (1796-1802), Vitebskas guberņas (1802-1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1920-1940) un Latvijas PSR (1940-1949) sastāvā.
Satura rādītājs |
Zemes virsa [izmainīt šo sadaļu]
Ludzas apriņķa zemes virsas dienvidrietumu daļu veidoja Latgales augstiene (agrāk saukta par Latgales platformu), bet ziemeļaustrumu daļu Zilupes līdzenums (agrāk - Malienas līdzenums). Lielākais apriņķa pacēlums bija Rudavas kalns (244 m). Latgales augstienes viļņainajā virsā Ledus laikmetā vietām radušies prāvi un dziļi iedobumi, kur izveidojušies ezeri, no kuriem lielākie Cirmas ezers (13,2 km2), Lielais Ludzas ezers (8,6 km2), Nirzas ezers (6,5 km2), Plisūnas ezers (4,7 km2), Pildas ezers (2,9 km2) un Šķaunes (2,8 km2) ezeri. Savdabīgs Ledus laikmeta dabas veidojums ir 6 km garais un līdz 25 m augstais Šķaunes oss.
Zilupes līdzenuma vidējais augstums ir ap 110 m virs jūras līmeņa. Pa to uz ziemeļiem gausi tek Zilupe, Ludzas upe un Rītupe. Gar Latgales augstienes malu atrodas meži, zāļu purvi un slapjas pļavas.
Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
1930. gadā 58% apriņka iedzīvotāju bija latvieši, 28% krievi, 5% baltkrievi, 5% poļi, 4% ebreji. Lielākā daļa bija katoļi (66%), pareizticīgie (24%), vecticībnieki (4%), jūdaisti (4%), luterāņi (2%). Lasītpratēji 64% (1930).[1]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808-1928) [izmainīt šo sadaļu]
| gads | 1808 | 1848 | 1864 | 1886 | 1897 | 1905 | 1914 | 1916 | 1920 | 1935 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| iedz. skaits tūkstošos[2][3] |
63,9 | 63,4 | 68,0 | 102,7 | 128,1 | 133,6 | 159,9 | 162,0 | 178,5 | 93,2 |
Izglītība [izmainīt šo sadaļu]
1934. gada rudenī apriņķī bija 123 pagastskolas (13 819 skolēni, 523 skolotāji) un trīs vidusskolas (divas Ludzā un viena Kārsavā, 398 skolēni).[4]
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Inflantijas vaivadijas sastāvā [izmainīt šo sadaļu]
Pēc Altmarkas pamiera Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Ludzas traktu (poļu: trakt lucyński).
Krievijas impērijas guberņu sastāvā [izmainīt šo sadaļu]
Pēc Žečpospoļitas pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika pārdēvēta par Daugavas provinci un iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā. 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās ziemeļaustrumu daļā izveidots Ludzas apriņķis (Люцинский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, 1796. gadā Baltkrievijas guberņas, bet 1802. gadā Vitebskas guberņas sastāvā.
1897. gada tautas skaitīšanā 64,2% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,5% kā baltkrievi, 7,1% kā krievi, 4,9% kā ebreji un 2,2% kā poļi. Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Ludzas apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[5]
Latvijas Republikas sastāvā [izmainīt šo sadaļu]
Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Ludzas apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai. 1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Ludzas apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latvijas Brīvības cīņās 1920. gadā.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ludzas apriņķis bija lielākais apriņķis Latvijā ar 6547,8 km2 lielu teritoriju, kurā ietilpa 1 pilsēta un 21 pagasts. 1925. gadā Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī, ko vēlāk pārdēvēja par Abrenes apriņķi. Atlikušā apriņķa platība bija 2344,1 km2. Tas ziemeļos robežojās ar Abrenes apriņķi, rietumos ar Rēzeknes apriņķi, bet austrumos ar PSRS. Lielākās apdzīvotas vietas bija Ludza, Kārsava, Zilupe, Pasiene un Malnava.
Teritoriālais iedalījums [izmainīt šo sadaļu]
1940. gada sākumā Ludzas apriņķī bija 3 pilsētas un 12 pagasti:[7]
|
Pilsētas |
Pagasti |
|
Latvijas PSR sastāvā [izmainīt šo sadaļu]
1947. gada 16. oktobrī Nautrēnu pagasts tika atdalīts no Ludzas apriņķa un pievienots Rēzeknes apriņķim.
Likvidēšana [izmainīt šo sadaļu]
1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ludzas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dagdas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes rajonos.[8]
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas XIII. sējuma 24787 sleja. Rīga, 1935-1936
- ↑ Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772-1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. - 16 lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas XIII. sējuma 24780 sleja. Rīga, 1935-1936
- ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas XIII. sējuma 24788 sleja. Rīga, 1935-1936
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
.png){kind=small} |
Šis ar Latvijas apriņķiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||||||||
|
|||||
